Jā. Ir tādi autori: Acemoglu, Johnson un Robinson. Un viņi ir ilgi pētījuši institūciju ietekmi politikas ekonomikā. Galvenais secinājums:
Ir divu veidu varas veidi - de facto un de jure. De jure ir likumdevējs/valdība, de facto parastajos apstākļos ir arī likumdevējs/valdība, taču, ja notiek kādi eksogēni šoki politiskajā sistēmā un de facto varu iegūst kāds cits (piem., kāds oligarhs), viņš šo varu nodrošina, veidojot atbilstošas institūcijas, lai arī nākotnē to saglabātu caur de jure varu.
Piemērs: Bija mums 10. saeima. Tautai bija tiesības to atlaist, tā ietekmējot politikas gaitu (tiesības ietekmē politiku), kas arī tika izdarīts. Šīs atlaišanas rezultātā de facto spēka līdzsvars tika pārbīdīts no oligarhiem pie deputātiem ar "tīrāku" sirdzsapziņu (tas nav apgalvojums, bet hipotēze).
Tagad šie deputāti var izdot jaunus likumprojektus, kas nākotnē nodrošinās godīkāku politiku (politika ietekmē tiesības), piem., tautas vēlēts prezidents.
Secinājums: saikne ir atgriezeniska, taču bieži ir gadījumi, kad politika ietekmē tiesības tā, lai tiesības nespētu ietekmēt politiku, nodrošinot sev gan de jure, gan de facto varu caur resursu pārdali (piem., Lukašenko, kuru tauta nemaz nevar pārvēlēt). Šī saikne var tikt pārrauta tikai eksogēnu šoku gadījumā (revolūcija, protesti, pēkšņa ienākumu pārdale), kad kāds cits iegūst de facto varu un spēj ietekmēt politiku caur savām tiesībām.
Sarežģīti. Bet vari google ierakstīt autorus vārdus un palasīt.