Jautajums vecakaam meiteneem - par gimeni..

...

Nav jāgaida un nav jāķeras pirmajam ap kaklu,ko tāpat nemīli. Ir pašai jārīkojas, jādodas sabiedrībā, jāparādās cilvēkos! Varbūt draudzenes pazīst kādu brīvu vīrieti?

Sākumā mēģinātu ar to ,ko nemīlu- nav jau uzreiz jāaprecas. Varbūt kas iznāk? Varbūt iemīlies?

Man jau šķiet, ka nu vairs nav tie laiki, kad 30 gadu vecumā jālec Daugavā, ja neesi precēta!
Neredzu iemeslu precēt kādu bez jūtām - tad jau labāk baudīt brīvību un sev simpātiskus vīriešus.

Nu, šitas izklausās pēc totāla izmisuma vai rudens depresijas :'-( :-D
Viss notiek tad, kad tam jānotiek!
Ar kuru katru dzīvot kopā nav vērts...
Gan jau arī Tev viss dzīvē būs, kad būs pienācis īstais mirklis!
;-)

Man ir jau TIK gadi. Un, ja godīgi, mani tas vispār neuztrauc. Tāpat tas notiks, kad būs lemts, man nav vēlēšanās ne kādam kārties kaklā, ne dzīvot ar nemīlamu cilvēku. Un aiz vientulības es nemirstu nost. Ir pietiekami daudz vīriešu, ar kuriem izklaidēties.
Tas tāds idiotisks stereotips- ja nav mīļotā, tad mirst nost aiz vientulības. Iesaku tev sākt beidzot dzīvot, dzīve ir pārāk īsa, lai gruzītos. Baudi dzīvi un iespējas, tad varbūt tevi pamanīs kāds, ar kuru būtu vērts saistīt savu dzīvi.

1. Neveidotu ģimeni ar cilvēku, kuru nemīlētu.
2. Negaidītu, bet dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi. 30. gadi, tas vēl nav pasaules gals, kad sevi jānoraksta.
3. Savā vientulībā bieži vien ir vainīgs pats cilvēks, tādēļ nav jāmirst, bet jāmaina sava dzīve.

Tu esi pārāk ieciklējusies uz domāšanu par šo. Kā saka, ka dzīve sākas tikai pēc 40. :-P

Varbut patiesi, rudens vainigs, bet nudien nedaudz baile sak parnemt, jo laiks skrien.. un taa istaa kaa nav taa nav!

Sakiet ko gribiet meitenes, bet ilgi dzivojot vienai, tiesham pieliip vecmeitigi pieradumi, kaskjigums, muzhiga majsedeshana, norobezhoshanas no visiem..palieku veca iignja, kam nekas vairs neinteresee un uz virieshiem skatos ar skepsi! Bet tai pashaa laikaa saprotu, ka gribetos no ritiem pamosties blakus virietim vai kopigi vakarus pavadit, justies miletai.

Par to dzīves sākšanos pēc 40 - es to vienmēr esmu dzirdējusi tādā kontekstā, ka pēc 40 gadiem karjera nostabilizējusies, bērni jau krietni paaugušies, āda arī kļuvusi manāmi biezāka un daudz kas piedzīvots, tāpēc var ieskrieties "īstajai" dzīvei. Bet laikam jau te skaidrojums subjektīvs.:)

Jautājums ir interesants - no vienas puses, viss tiešām notiks tad, kad tam ir jānotiek un nevajg iespringt. No otras - tā jau var arī visu dzīvi nosēdēt, gaidot, kamēr pienāks īstais brīdis visa notikšanai. Skaidrs ir tas, ka 30 gados vēl nevajag sevi norakstīt, ja neesi sevi realizējusi ģimenes dzīvē. Saprotu diskomfortu, bet viss būs labi. Lai veicas! :)

varbūt laiks mainīt savus ieradumus, varbūt arī kaut ko pamainīt izskatā un tad tādai, ar jaunu skatu, doties dzīvē?:) Tu no laukiem esi vai no pilsētas? Protams, ja dzīvo laukos, tad vīriešu izvēle arī nav tā lielākā, normālu grūti atrast, bet vēl jau pastāv iepazīšanās internetā (ar to gan jābūt uzmanīgai, ļoti jāizvērtē potenciālie kandidāti):D

Tu izklausies pēc manas māsas... :-)
Viņa ir tieši tik pat veca un runā tieši tāpat!
Jums varbūt kaut kāda pārdoma pirms paliek 30 uznākusi ;-)

30 gadu vecumam sievietei taču jābūt ļoti skaistam laikam. izbaudi to! ;-)

No pilsetas. Tava masa es neesmu, Laila..

Bet nu patiesi, ir nedaudz skrobigi iedomajoties un atceroties, ka ir bijushas attiecibas un milestiba, bet rezultata nekada. Un beigas, lai nepaliktu viena, meitene njem un izveido gimeni ar cilveku, ar kuru apsoluti nav milestibas, tikai draudziba. Tas butu tik absurdi !!! :-/