Tā kā man nav drauga, tad tāds bērns būtu viena nakts sakara sekas. Un pat tādā situācijā paturētu.Nu nav jau 18 gadi vairs, jau drīz 26 būs.Varbūt tā būtu pat labāk, man nebūtu šis bērns kā atgādinājums par neveiksmīgām attiecībām, bet gan kaut kas līdzīgs apaugļošanai no spermas bankas.
Godīgi, nezinātu ko darīt.
Bet paturētu bērniņu, jo ar savu vīrieti varētu viņu uzaudzināt un nodrošināt :-)
Un esam runājuši par šādu tēmu 'ja nu gadās'
Es paturētu, lai gan sevi kā māti grūti iedomāties, abortu ne tik nespētu izdarīt! Neesmu arī nekāda pusaudze vairs, man ir 24 gadi, strādāju, ir draugs, pēc dažiem mēnešiem iegūšu bakalauru, tā ka laiks bērnam varbūt nemaz nebūtu tas sliktākais:)
Es domāju, ka bērnu paturētu. Man ir draugs, esam pazīstami ilgi ilgi,lai gan kopā bišku vairāk kā gadu. Viņam darbs, man ir darbs, tā kā pabalsts būtu, vecāki nenosodītu, bet palīdzētu, tā kā aborts laikam tiešām šoreiz nebūtu variants..
Ja tagad paliktu stāvoklī, tad tieši paspētu bakalauru aizstāvēt :D
Šādā dzīves situācijā, kādā atrodos pašlaik, pat nezinu ko darītu. Pirmkārt šo jaunumu pateiktu savam partnerim, jo uzskatu, ka vīrietim ir jāzin, ka viņam ir iespēja kļūt par tēvu. Tad arī domātu, kas un kā tālāk.
Noteikti, ka paturētu. Man ir stabilas attiecības un ar naudiņām arī kaut kā tiktu galā. Protams, labprātīgi es tagad bērniņu negribētu, jo uzskatu, ka vēl esmu par jaunu. :-)
nez.. 50/50..
viens variants tā kā būtu aprunāties ar puisi, bet zinot, ka mēs abi neesam tam gatavi... es nezini, vai pēc aborta sp'tu vēl abi būt kopā.. un arī paturēt negribu, ļoti, ļoti daudz aspektu lai nē...
sabojāt sava un sava vīrieša dzīvi.. ļoti skumji, ka bērniņa pieteikšanās daudzām sievietēm (arī man) tiek uzskatīta kā šausmīga nelaime... bet tā nu tas ir.
43
