un ko tu iesaki?ha ja es viena tada butu, visas tu viens otru noliek un viss... iet uz apli, vnk e pieliksu tam punktu un ja kkas nepatiks paceltu galvu aiziesu, jo vismaz busu meginajusi un aiejot ubags neppaliksu!
Nu kā, saulriet, es kļūtu neciešamāka par visvairāk neciešamo, prastu pielīst un glaimot kad vajag, tāda ir dzīve un laba skola! Otrkārt, šaubos, ka kaut kas mainīsies pēc sarunas ar priekšniecību, jo kā zināms "zivs pūst no galvas".
es ar domaju ka nemainisies, bet ja ne tad aiziesu, man vinas pie vienas vietas tapec lai mokas bez manis :-D meginats nav zaudets ;-)
ai vng kads esi vinas tadas ir, esmu nerunajusi, esmu preti kko pateikusi, bet tapat..dazas prieksniekiem dirsa ielidusas un jutas krutas un galvenas..
Protams, ka kolektīvam ir liela nozīme. Ja ir foršs kolektīvs+vēl patīk savs darbs, tad pilnīgi prieks iet uz darbu. :-) Veiksmi tev atrast citu darbu! Dzīvojam taču vienreiz un nevajag mocīties, kur nepatīk. Ēdināšanas sfērā noteikti var kaut ko atrast. ;-)
man shkiet, ka man driiz taa buus, ka stradashu to, kas nepatiik :D bet tas darbs, es ceru, man buus uz pagaidu laiku, kameer mekleeshu ko citu. bez darba kaut kaa arii negribas sedet, taapeec, var teikt, ka buushu spiesta dariit to, kas nepatiik.
Nupat strādāju maiņās 3/3, 12-14h uz kājām (no tām 3h neapmaksāja), alga nesasniedza minimālo pat ar apgādājamo. Kolektīvs kolosāls, bet tiešā priekšniecība....
Un tad sākās - esmu diezgan emocionāla, darbā mēdzu turēties, nākot no darba gan asaras bira kā pupas..
Vīra darba specifikas dēļ biju mājās viena ar meitu, kurai netīšām arī gadījās izbaudīt manu negarastāvokli :%27-(
Beigās no stresa un fiziskās pārslodzes man sākās veselības problēmas, attiecības ar priekšniecību neuzlabojās un es vienkārši aizgāju.
55
