Sveikas, meitenes!
Tātad lieta tāda, ka man ar mīļotā draugiem ir ļoti sarežģītas attiecības un es nesaprotu kā man uzvesties viņu klātbūtnē un vispār domāt, uztvert utt, vienalga.
Agrāk visi bijām labi draugi, tad sagājāmies ar puisi un es nezinu kas notika, bet viņi mani takā atgrūda (?) bet arī es pati vairs nebiju tik jautra, necentos būt uzmanības centrā utt, visu laiku tikai blakus puisim turējos utml., tāpēc pie tā, ka atsvešinājāmies nevainoju tikai viņus, BET.. problēma ir tajā, ka nu viss ir aizgājis tik tālu, ka viņi cenšas mūs ar puisi izšķirt, vismaz man rodas tāds iespaids. Ar puisi mums tagad sarežģījušās attiecības, nav tik ideāli viss kā gribētos un viņi to izmanto.. stāsta viņam kautkādas muļķības par mani, atvainojos par izteicienu- nodirš mani, sauc viņu tusēties ar kautkādām meitenēm (ko viņš, protams, nedara, es ceru) utt. Man pret viņiem cieņa jau sen zudusi, jo jau pirms visas šīs padarīšanas, es redzēju, ka viņi neciena mūsu attiecības ar manu mīļoto, tāpēc par saviem draugiem es viņus sen vairs neuzskatu, bet nu tagad es vairs nevaru paciest, ka puisis draudzējas ar viņiem. Es protams saprotu, tie ir viņa draugi jau kopš bērnības un tā vnk atteikties no viņiem nevar, bet paciest viņu tās izdarības sakarā ar mani es tiešām nevaru.. kā lai es pret viņiem izturos? Ko lai izdara, lai šie saprot, kas es esmu un, lai kā censtos, neizšķirs viņi mūs? Īsāk sakot, kā lai noliek viņus pie vietas?