Gribas pačīkstēt. Vienkārši netieku ar sevi galā.
Pēc dabas esmu nu ļooooooti greizsirdīga. Un tas tā traucē dzīvot, baudīt.
Šobrīd man ir sakarīgas attiecības. Nu, satikties sanāk reti, jo uz laukiem aizbraucu diezgan reti, bet pagaidām var ciest.
Viņš ir draugos ar manu draudzeni. Pat neteiktu, ka draugos, vienkārši labi paziņas. It kā ar prātu saprotu, ka nekā jau tur nav, bet... Uznāk domas no sērijas "A ja nu?"
Zinu arī vienu viņa bijušo. Un tad nu uznāk - ja nu viņa bija labāka par mani? Viņa vecāka par mani, pieredzējušāka droši vien. Rr...
Ir iespējams ar šito apsēstību kaut kā cīnīties?