Ja nu kāda baidās par ķermeņa sabojāšanu - 21.gs. tak ir tādas plastiskās operācijas, ka kādai pēc bērna iznēsāšanas ķermenis lupatās. Protams, naudu tam vajag un tomēr ķirurģiska iejaukšanās, bet nu - risinājums ir.
Un vispār, es neuzskatu, ka man kādam svešam vai pat pazīstamiem un radiem ir jāatskaitās un jāpaskaidro, kāpēc man nav bērni, sen laiks, sievietēm tā pieņemts, kad būs utt. Tas ir mans un otras puses lēmums, mana/mūsu dzīve un mans ķermenis. Un punkts! Tas viss būs tad, kad mēs to abi vēlēsimies un būsim tam gatavi, nevis kad sabiedrībai liksies, ka man/mums to vajadzētu.
Ja kādam jau ir bērni un tas ir labākais, kas ar viņu noticis - super, man prieks, tiešām! bet nevajag citiem uzmākties ar savu dzīves modeli. Man ar otru pusi bērni būs, kad mēs to vēlēsimies (protams, ne 50 gados) - patreiz, mācības, darbs un tad jau...