Es bērnus GRIBU, patīk tie mazie rupuči, vasarā auklēju 4 mēnešus vecu bebīti,protams, naktis negulētas, reizēm līdz asarām abi, bet tas visu atsver, kad no rīta pamosties un viņš skatās uz tevi un ar savu bezzobainbo mutīti tev velta visjaukāko smaidu uz pasaules, tieši šādu mirkļu dēļ ir vērts dzīvot (l) Tā sajūta, ka paņem tādu rokās un tev viņš ir jāpasargā, jāmīļo un jāpavada kopā laiks ir neaprakstāms...
Es neesmu PREt abortiem, bet par gribētiem un plānotiem bērniem, tad tas ir visjaukākais,kas var būt, nevis dzemdēts tikai tāpēc,ka gadījās.
Bērnu vēlētos no cilvēka, kurš būtu mans vīrs, kurš cienītu un mīlētu gan mani, gan mūsu bērniņu, tādu, kuram 100% var uzticēties un paļauties, kas aktīvi piedalās bērna audzināšanā un palīdz mammai kaut kur izspraukties sabiedrībā...
Bet laikam es par daudz sapņoju :-| :-D