Es gribu bērnus! Un abi ar draugu plānojam, ka pēc 3-4 gadiem būs tas īstais laiks.
Saprotu, ka sieviete var arī negribēt bērnus. Bet manī izraisīja sašutumu pāris meiteņu attieksme, ka bērni esot riebīgi utt, utt. Protams, ir dažādas lietas, kas nebūt nav patīkamas (tie paši pamperi, bļaušana utt), bet kāpēc tiek aizmirsts par jaukajiem brīžiem? (Varbūt tas skan nedaudz dīvaini no manis, jo man pašai vēl bērnu nav.. bet es tik un tā spēju iedomāties, cik tas ir lieliski, kad tavs bērniņš tev uzsmaida, izrunā pirmos vārdiņus, sper pirmos soļus..)
Tad vēl par tām, kas saka, ka vēlas baudīt dzīvi... Mani vecāki ir lielisks piemērs tam, ka baudīt dzīvi var arī tad, kad ir bērni. Protams, nevar iet ballēties katru nedēļu. Protams, kamēr bērniņš ir mazs, tam vajag ļoti daudz uzmanības. Bet dzīve tāpēc nebeidzas. Kad bērns ir paaudzies, tu taču joprojām esi cilvēks un tev joprojām ir ar bērnu nesaistīta dzīve ko baudīt.
Par figūru.. Pazīstu 3 meitenes, kuras ir mana vecuma un ir māmiņas - visām trim ir lieliska figūra, pupi nav nokarājušies un vīrieši viņas nav pametuši tāpēc, ka viņas būtu resnas/neglītas utt.
Varbūt esmu kaut ko piemirsusi, bet šķiet, ka tas bija viss, ko gribēju teikt.