Bērni , bērni...

Vai, Die, Jūrmalniek! Ar šitiem izlēcieniem viss Tavs baltais PR (Tava jautājumu diskusija) aiziet pa pieskari! :D Es domāju, ka sievietes parasti kladzina kā vistu bars līdz spalvas iet pa gaisu, bet, izrādās, vīrieši arī mēdz būt tikpat aprobežoti. :(

Par tēmu - jā, es gribu bērniņu, pat divus, bet šobrīd tas nav iespējams. Un nekādā ziņā man nenāk prātā nosodīt tās, kas bērnus nevēlas. Pasaulē dzīvo visādi cilvēki. Un tas ir forši, kamēr kādam netiek darīts pāri. :)

Iekopē man lūdzu tekstu, kurā, piemēram, es rakstīju, ka NEKAD negribēšu bērnus.

Ehh viedais Jūrmalnieks tā arī neatbild uz manu jautājumu:

Un kā ar tām sievietēm, kurām nav bērnu, jo viņas tos vienkārši nevēlas?? Viņas automātiski Tavās acīs ir zemākas par zāli,ja?

P.S. Vispār man šitas džeks atgādina vienu tikpat kategoriski noskaņotu dāmīti no cosmo pirmsākumiem. Tālāk par savu degunu un savu vienīgo patiesību neredz. Neciešama rakstura īpašība.

Kas Tu tāds esi, lai citus tiesātu?? :D

Mēs gribam bērnu, vēl kādu pusgadu atpakaļ, kad mums jautāja par bērniņu, teicām nē, vēl par agru. :-) Tagad domas mainījušās. Mums liekas, ka uz doto brīdi lielākas laimes nevarētu būt.
Runājot par figūru, tur tomēr katrai sievietei ir savas figūras īpatnības, kādai mainās uz slikto pusi, kāda paliek kāda bijusi, bet citas vēl krāšņākas.
Kas attiecas uz vīrieti, lai gan viņš bērnu nespēj dzemdēt, bet viņš ir tas cilvēks, kurš ir blakus visu grūtniecības laiku, atbalsta sievieti, rūpējas par viņu un gaidāmo mazuli, reizēm pat liekas, ka vīrieši pārdzīvo vairāk par pašām grūtniecēm.
Un cilvēki ir ļoti dažādi, tik tiešām kāds vairāk ir radīts karjerai, kāds ģimenei, kāds var apvienot visu. Katram taču ir sava izpratne par dzīvi, ģimeni, laimi, mīlestību, bērniem utt.

es arī kādu laiku atpakaļ domāju par to, ka nē, nevēlos bērnus un diez vai kādrei gribēšu, jo man vienkārši nepatīk. nepatīk, kad brēc, raud, kaut ko bezsakarā murmina. vēl nepatīk, ka apkārtējos bērni parasti uzjautrina un ir replikas "awww, cik jauks", "paskaties, viņš tur karotīti rokās" utt.. es NEKO jauku un apbrīnojumu tādās lietās neredzu.
vispār, kad tā rakstu, tad man tomēr šķiet, ka joprojām negribu bērnus. :-D

es tomēr ticu, ka visam savs laiks. un ja agrāk es biju domājusi, ka nē, nē, nekad, tad tagad es zinu, ka kaut kad gribēšu dāvāt savam vīrietim to prieku būt par tēvu. :-)

Neesmu rakstījusi ka NEKAD nevēlēšos bērnus !!!
Tikai Tusēties un Tusēties???Nevajag tikai piegreznot klāt ja!
Egoisms nenozīmē viena vienīga ballīte!


Jūrniek! Pārlasi vēlreiz manu Tēmu !

Esmu jauna sieviete ,bērnus negribu ! Bet gadi ta4u iet uz priekšu !Cilvēki taču mainās ? Ne tā?

&
Kā Tu vari zināt kas būs man pēc 5 gadiem ?
Varbūt neplānoti palieku stāvoklī ? Ko nu tad ???

Ārprāc NU! (s)

rosse- ne par tēmu- bet vai tiešām tu 33 gados nezini, kur komati jāliek?!

Jūrmalniekam normālas atbildes ir tikai tās, kurās sievietes grib bērnus :-D :-D :-D pārējās ir šokējošas un nav normālas. Hahhaaa

Vēlviens šoks Jūrmalniekam-es,sieviete būdama,bērnus ne acu galā ciest nevaru.Nevajadzīgi,nevērtīgi gaļas gabali!Turklāt kļūšana par māti man šķiet tik pat apkaunojoša kā izvarošana.Man būtu kauns staigāt kā diržablim pa ielām vai stumdīt ratus.Kad piedzima māsa(man bija 13) ar neiedomājamu kaunu pastāvēju ar ratiem pie veikala kamēr mamma gāja kaut ko pirkt,ar vel lielāku kaunu gāju uz veikalu pēc pamperiem.Tad mani atstāja uz pusstundu ar 6 mēnešus veci sīkpirdi mājās unt as mazais parazītiskais radījums sāka aurot,jo attapās,ka es neesmu mamma.Es izmēgināju visu,uķi-puķi runāšanu,šūpošanu,mantiņu rādīšanu,bet viņš tikai turpināja aurot un tajā brīdī es sapratu,ka man bērnu nebūs un nedrīkst būt,tas knauķis mani izveda tik tālu,ka es vnk atvēzējos un viņam iesitu.Un es esmu mierīga,nosvērta rakstura,lielos vilcienos-pohujiste,mani nokaitināt ir ļoti grūti,bet bērnu es izturēt nespēju,viņš manī uzdzen agresiju.
Man gan visi saka,ka es būtu laba māte-par dzīvniekiem gādāju labi.Kad suni sakoda gulēju blakus uz grīdas,lai vaktētu,lai nelaiza brūci un neceļās,audzināju pagājušo gad mazus putnēnus,kuri ēst prasīja sākot no 4 rīta ik pēc pusstundas.Nekādu problēmu,es izjūtu žēlumu pret čiepstošu putnēnu,ņaudošu kaķi vai smilkstošu suni,bet pret raudošu bērnu-tikai un vienīgi dusmas.

Jā tā jau sanāk normālas ir tās kuras grib bērnus!

Vienkārši esmu egoiste un negribu ne dalīties ne kādam ko sniegt,dot vai audzināt ,tas ka domāju tikai par sevi ,saviem uzskatiem tagad nozīmē ka esmu slikts cilvēks :-D

koshlene atradi vienīgo lietu pie kā piekasīties ,zemiski ka tev tik daudz tik prātiņa kā aizrādīt par gramatiskajām kļūdām skolniece ko tur lai ņem :-D

Harmony, žetons Tev par to, ko atļāvies pateikt, jo gan jau pusei portāla tagad būs sirdstrieka! :-D
to be clear- es nesaku,ka piekrītu viņas viedoklim, bet cienu,ka cilvēks nebaidās viņu izteikt ;-)

p.s. un māmiņām vajadzētu saprast,ka neviens jūsu bērnu nemīl tik ļoti kā jūs,līdz ar to īpaši nevienam neinteresē, ka viņš nožāvājās, nokakājās vai atraugājās!Tas ir tas,ko diemžēl nespēju dažām draudzenēm pateikt!
A, un vēl tām, kas sadzemdējušas bērnus, pēkšņi 10x dienā radies jautājums, Tu bērnus neplāno, kad būs utt???
Nu tik kaitinoši!!!!!!!!!sēdiet ar savu bērnu, bet lieciet citiem mieru!

katte
+++

Harmony - nu gan skalji vaardi. arii tu biji kaadreiz taads pats galjas gabals. vispaar ko taadu, es tochna pirmo reizi lasu. man shoks. nevis beernam pa muti, bet tev pa muti par taadiem vardiem.

Harmony, arī es neesmu baigais bērnu "fans" un mans dzīves galvenais mērķis nekad nav bijis bērnu pulciņš,bet nu Tavs komentārs man šķiet nedaudz par traku...Nu bet tu tieši tāds pats "gaļas gabals" biji,kad piedzimi...un 18 gados vēl ir tik daudz jaunības maksimālisma,ka tik kategoriski nevajadzētu gan spriest un runāt...kaut gan,ja es sevi atceros 20 gados - arī man riebās bērni :D...bet tagad,kad tuvojas 30, manas domas arvien vairāk sāk mainīties...pie tam, man šķiet, ir liela atšķirība - svešs bērns vai savs bērns....Katrā ziņā, cik cilvēku,tik viedokļu...nenosodu sievietes,kas izvēlas karjeru bērnu vietā, tāpat esmu neitrāla pret sievietēm,kuru vienīga dzīves jēga ir bērni, jo saprotu,ka pati nevaru objektīvi spriest, bet nu tavi apzīmējumi un epiteti bērnam tomēr šķiet šokējosi...bet tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis....

Es arī negribu bērnus. Nepārdzīvotu arī, ja būtu neauglīga.. Ir citas iespējas, kā tikt pie sīkā. Nepatīk man bērni, negribu ar tādu auklēties un jā, es esmu liela egoiste. Man ir pārāk mīļa mana personīgā dzīve un netaisos upurēties kaut kam tādam. Jau vairākus gadus dzīvoju ar domu, ka bērni man nebūs, un jūtos labi. Prieks par tām, kurām bērni patīk un tādus grib, būs jaukas māmiņas. Kas to lai zin, varbūt ap 40 parādīsies man instinkts, ka gribas auklēt kādu, tad varbūt padomāšu par sīko, bet tā.. Na-a. Mani apmierina divvientulība ar savu mīļoto, kaķīti, sunīti un neko vairāk man nevajag. Piekrītu lauvēna teiktajam un varētu citēt to pašu. Tas ir pārāk smags darbs, lai 18 gadus auklētos ar tādu, kuram viss jāmāca un pirms tam 9 mēnešus jānēsā savā vēderā, kurš izstaipītos. A plastiskajām atkal vajag naudu, a tā, visa nauda aiziet bērnam. :-D Es labāk palutinu sevi, nekā tērējos pamperiem, ak cik es ļauna, varat noriet :-D :-D

Teorētiski, es esmu tāda pati kā Harmony. Vārds vārdā. Arī neciešu bērnus un viņi manī izraisa riebumu. Turklāt šķiet nerobežoti stulbi. Pilnībā saprotu Harmony domas un izjūtas.

Jā,es savu viedokli nekad nekaunos pie sevis paturēt.Parasti,aprobežojos ar-man bērni nepatīk,negribu tādus,neinteresē un nebūs.Bet tad,ja kāds izdomāju padiskutēt par šo sīkāk mani pēkšņi sāk uzskatīt par stulbu,tas neesot normāli negribēt bērnus,tā esot dzīves jēga,tas esot skaisti.Kas skaists ir brokastu izvemšanā,strijās,hemoroīdos,dzemdību laikā pārgrieztai kājstarpei,piedirstam pamperam un vēmeklim uz sava pleca?
Sievietei ir dabā gribēt par kādu gādāt.Manu vēlmi par kādu gādāt un rūpēties pilnībā apmierina mans suns,mani kāds vienmēr gaida mājās,sniedz neierobežotu mīlestību,uzskata mani par īpašu,paspēlējas ar mani,mīlīgi nožāvajas,kucena vecumā mīlīgi pačura un pakakā uz paklaja un mīlīgi nopiržas sēžot man klēpī.

Nesaprotu kāpēc visi mūždien bāž to-tu ari biji bērns.Biju un izbiju paldies Dievam.Es labprāt uzreiz būtu nolaidusies no mākoņa maliņas ar augstskolas diplomu kabatā.Tas,ka es biju bērns nenozimē,ka man tagad vajadzētu mīlēt tos,kuri tagad ir bērni.Kad viņi pieaugs,tad arī viņus par cilvēkiem uzskatīšu,tikmēr viņi ir kaut kas kaitinoš,neciešams lieks un nevajadzīgs.

Esmu uz pakaļas :-D :-D :-D
Ok, nepatīk bērni vai kā, bet ne jau jārunā tādiem vārdiem, vārdi, kas skan vienkārši pretīgi.. Vispār kā sieviete var runāt, tādu vārdus pār lūpu pārlaist.. tiešām pretīgi..
Nespēju iedomāties- kā būtu ja Jūsu mātes tgd pret Jums tā izturētos.. pietam pret tām, kurām iespējams grūtniecība nav bijusi vēlama,un Jūs netikāt gaidīts bērns un Tava māte Tev katru dienā atļautos teikt šos neaptēstos vārdos.. Nē, nu viss jau nāk atpakaļ.. Vēl, kā jau te minēja, tad kad Tu saproti to, ka kļūsi par māti, tad Tevī rodas pavisam citas izjūtas.. bet te vairums kas spēj tos vārdus pār muti pārspļaut nepieņem to, neiklausas tajā un saka, ka ar viņām tā nekad nenotiks.. Man Jūs žēeel :-D Un ne jau tāpēc, ka bērnus negribāt, es arī negribu sev tgd ģimeni jau veidot, par to domāšu pēc 5 gadiem, kad man būs ap 30mit, iespējams.. bet ko gribēju teikt.. ka man Jūs žēl tāda iemesla dēļ, ka tik pretīgi runājat, tāda valoda, ka tik turies.. |-)
Es ticu tam, ka dzīvē viss nāk atpakaļ, un kas zin, varbūt mirklī, kad Tu vēlēsies šo bērnu , Tu vienkārši nespēsi viņu radīt, un atcerēsies savus vārdus..
tiešām- slima suņa murgi..