Tā īstā - klīniskā depresija, manuprāt, nozīmē vispārēju intereses zudumu par dzīvi. Tā ka ar varu sevi jāpiespiež izkāpt no gultas, saģērbties, paēst. Kad cilvēks nejūt neko, ne bēdas, ne prieku - vnk eksistē. Esmu lasījusi par depresijas skartiem cilvēkiem, viņu pašu stāstus - tas patiešām ir kaut kas šausmīgs... It īpaši, ja apkārt ir cilvēki, kas nesaprot, ka tā ir slimība un iesaka iet uz zoo dārzu un vairāk smaidīt...