Sveikas! :-)
Vēlējos mazliet padiskutēt un papļāpāt par attiecību tēmu. Ir kads jautājums, kas maļās manā galvā un netieku nekādā skaidrībā...
Tātad. Esmu jau kā nedēļu izšķīrusies no sava puišā, ar kuru biju kopā veselu gadu un 3 menešus. No sākuma viss bija ideāli, pirmo reizi man bija tādas sajūtas, ka esmu patiešām atradusi savu Īsto cilvēku, BET jau pēc vairāku mēnešu kopā būšanas, arvien vairāk sāku saprast, ka mans mīļotais nebūt nav tāds kāds sākumā man likās, respektīvi rozā brilles nokrita, bet mana sirds visu laiku teica, ka gan jau pāries, tas tikai šobrīd tā, jo visiem grūti iet... es gribu pierādīt, ka ar attiecībām jāstrādā, ir grūti, būs grūti, bet mēs varam tikt tam pāri, un pēc tam jau viss būs atkal vecajās labajās sliedēs... :-) Bet, protams, nekas nemainījās, es tikai viņam piedevu un piedevu, bet no viņa puses sāka parādīties necieņa un manis nerespektēšana... Un jā, beidzot biju stipra un pieliku visam punktu.
Un tad kādu laiku tas jautājums mani nomoka? vai maz ir iespējams, ka ar kādu kopā var būt patiešām laimīgas, mierīgas attiecības, bez uztarukumiem, abpusejas uzticības, ciena viens otru un tiešām ir kopā gan bagātībā, gan nabadzībā, gan slimībā, gan veselība... atbalsta viens otru, un vienkārši māk risināt konfliktus un izrunāties par visu, lai kopā augtu un viens otru papildinātu, būtu laimīgi.
Vai vispār pastāv mūsdienās attiecības, kurās ir uzticība līdz mūža galam?
Kā tad īsti ir, 2 cilvēku romantiskās attiecības sastāv no 2 gudru un saprātīgu cilvēku sadarbības, kuriem ir ari šī mīlestība vai arī vnk kkur atrodas tavs Īstais un viss ir ideali? Pēdējā laikā vairāk sliecos uz 1. variantu.
Tātad meitenes, kāds ir Jūsu viedoklis par šo? :-)