Sveiki!
Man šodien tāds nereāls besis. (e) Gribu pasūdzēties.
Šogad sāku studijas Rīgā, tāpēc īrēju istabu divistabu dzīvoklī. Dzīvoju kopā ar vecu saimnieci. Mēnesi viss it kā bija normāli, bet Šodien nejauši sanāca sadzirdēt viņas telefona sarunu, vnk viņa tik skaļi runāja, ka nedzirdēt bija neiespējams :-D
Tātad viņa kādu pusstundu sūdzējās par mani cik es slikta un bezkaunīga. Stāstīja, ka viņai viena kaimiņiene pateica, ka esot redzējusi kā es dzīvoklī esmu ievedusi kaut kādu veci, kas izskatījies kā bomzis vai cietumnieks un no rīta pus 6 pati dzirdējusi kā es durvis taisīju vaļā, lai viņu izlaistu, kaut gan es nekad agrāk par 8 neceļos un protams nekādus večus te nevadāju, vienmēr viena atnāku un aizeju.
Teica, ka es viņu ignorēju, nesaku ne kad braucu prom uz mājām, ne kad atgriezīšos, kaut gan vienmēr viņai pasaku gan ka braucu uz mājām, gan arī kad atpakaļ būšu.
Žēlojās, ka es tā klusi atnāku vienmēr, ka viņa nedzird, durvis aizveru un ātrāk uz savu istabu eju, pārvietojos pa dzīvokli klusi kā kaķis, nu bet vai tad man vajag skaļi ierasties, durvis ar blīkšķi vērt ciet un bļaut, ka esmu mājās??!! Nesaprotu kāpēc pret to, ka es klusi uzvedos viņai ir pretenzijas, tieši otrādi jāpriecājas :-/
Vēl teica, ka esot pamanījusi, kad pie viņas kāds atnāk vai viņa pa telefonu runā, es stāvu pie durvīm un noklausos visu, ko viņa tur runā. Nu priekš kam man tas vajadzīgs. Pie tam kā viņa to var pamanīt, ja durvis ir ciet uz viņas istabu un viņa taču saka, ka nedzird kā es staigāju. Nu jā, šoreiz gan es dzirdēju to telefona sarunu, jo durvis viņai bija vaļā un viņa nezināja, ka es esmu mājās, tāpēc skaļi runāja, bet to arī es nespeciāli noklausījos, sēdēju mierīgi mācījos un sadzirdēju.
nu pasūdzējos :-/ tagad tāda stulba sajūta, atrodoties šajā dzīvoklī
173
