Zinu, ka daudzām nepatīk, ja neko neiesaka, bet maļ tikai par savu pozitīvo pieredzi un tomēr uzrakstīšu, kā bija man, varbūt Tev arī viss sāks rādīties gaišākās krāsās. :)
Gribēju precēties jau gadu pēc mūsu pazīšanās, bet ņemot vērā, ka labāk plika izskrietu cauri Vecrīgai nekā pati bildinātu vīrieti, tad cietos. :) Vēl pēc kadā laika pajautāju, kādi vīrietim ir plāni attiecībā uz mums, tiku pie atbildes, ka kaut kad noteikti apprecēs. :) Neko spoži tas "kaut kad" neizklausījās, bet vismaz likos mierā :) Biegu beigās sagaidīju bildinājumu, kad vismazāk to gaidīju un tas bija kādā īpašā datumā, kuru viņš bija izraudzījies jau sen, taču līdz tam bija jāpagaida visai ilgs laiks. :) Lai nu kā viss bija noorganizēts super, pārsteigums bija tik milzīgs, ka atbildes "jā" vietā nomurmulēju kaut ko absolūti stubu. :-D Īsāk sakot-pacieties. :)