protams, ir jau nedaudz vieglāk,ja Tu cilvēku neredzi, ja nerēgojas visulaiku acu priekšā, bet galvu tak izdzēst nevari!Man likās, ka man viss viņu atgādina- katrs manas mājas stūris,katra dziesma! Citreiz pat tā, ka uzvelku kādu apģērba gabalu, un atceros,ka man tas bija mugurā, kad ar viņu kaut kur gāju utt!Pat laikapstākļi atgādina!nesen vēl autiņā ieraudzīju vienam džekam tādus pašus auskarus, atkal sadomājos :-D un tā visulaiku!Bet tagad man kaut kā ir krietni vieglāk, jo,kā sāku atkal gruzīties, tā sev stāstu par visām lietām, kas man viņā nepatika! ;-)