Kas tikko sagājām kopā tad bija visādi- saldā, dievīgā. tagad esmu mīļā vai zaja, man viņš jau no sākta gala ir zaķīts un tagad sāku viņu dēvēt par Tīģerēnu.. (l) (l)
nekā citādi kā "mīļais" "dārgais" viņu nesaucu. ja sauktu par "zaķēnu" u.tml. viņš dīvaini uz mani paskatītos :-D
pašai arī nepatīk visi tie dzīvniekdeminutīviņi, tā kā prieks, ka viņš to respektē. :-D
dzīvnieku nosaukumos nesaucu :-D bet vispār es visbiežāk pati kaut ko izdomāju, pat nezinu, kā man tie vārdi nāk prātā. Draugam vēl tā, tikai pāris..bet suni jau kādos 100 dažādos vārdos saucu :-D :-D
Vot ja mani kaads latvieshu dzheks nosauktu par peliiti vai, sveetaa Marija, zakjiiti - es krautu ar pirmo,kas gadaas pa rokai!
Taaaaaa riebj tie vaardi.
Bet taa kaa neesmu kopaa ar latvieti, tad viss ok. :-D
Ja mani seksa laikā kāds nosauktu par ''kaziņu'', ''pupainīti'' vai ''super dirsiņa'', man sāktos histērisko smieklu maratons un viss gribulis būtu vējā. :D :D :D
Man tas pats ir ar kaķi, viņam ir riktīg daudz mīļvārdiņu! :)) kas tik viņš man nav.
Bet ar draugu, es viņu saucu par mīļumu vai mii. Viņš mani parasti sauc dažādās mana vārda pamazināmajās formās vai par mazo. Dažreiz viens otru saucam par sieviņu un vīriņu. (l)
Bet nekādi peļuki vai susliki mums nav :D
Tikai vārdā. Nu vai arī vārda sākumā pieliekam "mon petit" vai "ma petite" (mans mazais, mana mazā). Bet nekādie cherie, un eņģeļi, zaķi un kaķi neesam.
es nekādos mīļumiņos, zaķīšos, kaķīšos nesaucu un, paldies dievam, mani arī tā nesauc :D ja nosauktu par saulīti, sistu :D bet pa lielam viens otram katru dienu izdomājam visādas dīvainības :D :)
Draugu saucu par Mazulīti ! neko nedomāju, tas vnk sanāca dabiski, un tagad vairs nevaru atradināties no šī vārda!
draugs mani arī citreiz par Mazulīti, bet nu tādas iesaukas īsti nav .. visvisādas, bet viena konkrēta nebūs.
bet man gan viņa iesauka kā iekalta piemineklī uz mūžu !