Dzīvība

253

Reģ: 29.01.2009

Pēc nesenas sarunas ar paziņu aizdomājos par kādu lietu. Tātad - meitenei dzemdību laikā bija smagi sarežģījumi, kā rezultātā viņas vecākiem nācās parakstīt papīrus par to, kuru glābt - mazuli vai meiteni. Vecāki izvēlējās meiteni, kā argumentu minot to, ka meitene vēl jauna un bērni būs vēl. Pati drīz kļūšu par māmiņu, tāpēc situācija man īpaši tuva. Es vēlētos, lai glābj manu bērnu, nevis mani. Loģiski domājot, it kā pareizi jau būtu, ja dzīvotu es, bet kā pēc tam ir iespējams sadzīvot ar tādu akmeni uz sirds? Runājot par to ar draugu, arī viņš teica, ka jādzīvo būtu man. Ko jūs domājat par to? Kam jūs dotu priekšroku - sev vai savam bērnam?

27.09.2011 18:39 |

chiize

253

Reģ: 29.01.2009

:-/

27.09.2011 18:39 |

avene

803

Reģ: 23.05.2011

ou sarežģīti. es nezinu, es laikam tomēr rīkotos egoistiski un gribētu lai glābj mani, bet nu nezinu. varbūt man arī būtu smagi emocionali pārdzīvojumi, varbūt pat nojūgtos. tiešām interesants jautājums.

27.09.2011 18:42 |

pikolinos

529

Reģ: 01.11.2009

Neesmu stāvoklī un nezinu kā ir tad,kad ir savs bērns. Bet noteikti saprotu Tavu puisi, jūs tak esat pāris un jūsu ģimenē bērns būs jaunpienācējs, un, manuprāt, Tu rīkotos briesmīgi, ja izvēlētos, lai dzīvo bērns nevis Tu. Jo pēc tam tak ir iespēja tikt pie bērniem, bet Tavs puisis tak noteikti Tevi mīl un nevēlētos sev blakus citu sievieti un viņam nav iespēja tikt pie Tevis, ja Tevis vairs nav.

27.09.2011 18:44 |

Zakjis*

15092

Reģ: 29.01.2009

Sev.

27.09.2011 18:44 |

Annie

13628

Reģ: 29.01.2009

Cik esmu dzirdējusi no tām sievietēm, kas jau ir dzemdējušas, tādās situācijās, kad jāizvēlas, parasti glābj māti. Sievietei patiesi var būt vēl bērni, bet bērniņam jau citas mātes tomēr nebūs.

27.09.2011 18:44 |

Pupka

3007

Reģ: 29.01.2009

būšu egoiste- priekšroku dotu sev un zinu, ka mani mīļie domā tāpat. arī iemesls tāds pats kā jau minēji- esmu vēl jauna un bērni var būt arī pēc tam.
protams, ka būtu grūti sadzīvot ar šādu iznākumu, bet jāsaprot tas, ka kādam ir jāmirst šādā situācijā.
manuprāt, līdzīgi kā ar abortu, kur arī tiek atņemta dzīvība pat nedodot iespēju sākt dzīvot.
smagi, bet ja pēc tam ir citi bērni, tad tas līdzsvarojas.

27.09.2011 18:45 |

konnca

2186

Reģ: 12.07.2009

Sev

27.09.2011 18:48 |

chiize

253

Reģ: 29.01.2009

Pikolinos - protams, es saprotu savu draugu un nezinu, iespējams rīkotos līdzīgi, ja būtu apgrieztā situācijā. Es tikai nevaru iedomāties sevi dzīvojam tālāk ar domu - es esmu, bet mans mazulis nē. Saprotu arī to, ka maniem ģimenes locekļiem it īpaši draugam būtu grūti auklējot mazu. Bet kā gan māte var vēlēt sliktu savam bērnam? Es taču katru dienu jūtu mazo savā puncī, runājos ar viņu un ļoti gaidu nākam pasaulē..

27.09.2011 18:48 |

pikolinos

529

Reģ: 01.11.2009

Tu jau viņam sliktu nevēli, Tu tikai nesāpini citus cilvēkus ar savu nāvi. Padomā to cik cilvēkiem būtu milzīgs zaudējums, ja Tevis vairs nebūtu. Koks ar diviem galiem. Bet es noteikti izvēlētos sevi, jo man būtu vēl citi bērni ar savu vīrieti. Tam vienkārši ir jāmēģina tikt pāri.
Un labāk nedomā par tādām lietām, viss būs labi :-)

27.09.2011 18:53 |

piparene

10290

Reģ: 29.01.2009

Protams, sev.

27.09.2011 18:53 |

ilzish_4191

164

Reģ: 29.01.2009

ja tu par daudz domāsi par šādām lietām, tad vari izraisīt pati sev sarežģījumus..
koncentrējies uz pozitīvo..
vienalga ko uzraksti, jo dzīvosiet abi un punkts..
mana māte šausmīgi satraucās ka mani pazaudēs, un tagad man ir visu dzīvi riktīgās alerģijas un vāji nervi.. nenovēli to savam bērnam ;)

27.09.2011 18:53 |

chiize

253

Reģ: 29.01.2009

Jā, taisnība, mēģināšu par to nedomāt. :)
Paldies! :)

27.09.2011 18:55 |

laurinjal

Reģ: 26.09.2011

Noteikti ka sev !

27.09.2011 18:56 |

womankind

13903

Reģ: 18.02.2010

Ai, nu nezinu.. nedomāju, ka tas akmens ir tik smags. Jā, ir grūti, bet pati zinu vairākas sievietes, kas pat iznēsājušas, dzemdējušas veiksmīgi, bet dažādu komplikāciju dēļ bērniņš pēc neilga laika nomirst.
Notiek liela pārdzīvošana, bet pēc gadiem ir vēl vairāki bērni.

27.09.2011 18:57 |

Khrushchev

987

Reģ: 18.04.2010

Noteikti sev!!!

27.09.2011 19:09 |

Jordana

4718

Reģ: 29.01.2009

Sevi!
Pārdzīvojums būtu smags, bet man vēl ar savu vīrieti varētu būt bērni. Bet atstāt vīrieti ciešanās un bērnu bez mātes, es negribētu.

27.09.2011 22:10 |

ChicaBom

713

Reģ: 10.07.2009

sev...

27.09.2011 22:15 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Īstenībā, jocīgi, ka ārsti to vispār jautā, jo, protams, ka jāglābj māti nevis bērnu. Ne jau kaut kādu aizspriedumu dēļ (māti pazīst, mīl, bet bērnu nē), bet tāpēc, ka priekš kam laist pasaulē bāreni, kas visu mūžu pēc tam sēros un mocīsies sirdsapziņas pārmetumos par māti? Kā bērna tēvam vienam tikt galā ar mazuli un pazaudēt mīļoto? Kā mātei pārdzīvot savas meitas nāvi dzemdībās? Galu galā- ja tā dvēselīte patiešām gribēs būt tajā ģimenē, tā noteikti atgriezīsies nākamajā grūtniecībā.

27.09.2011 22:21 |

gwegfew

5115

Reģ: 03.06.2011

Arī es nesaprotu, kā var būt divas domas šajā jautājumā.

27.09.2011 22:27 |

zupinja01

282

Reģ: 25.02.2011

es arī noteikti sev..
pašai būtu grūti pieņemt šo izvēli, bet piem bērna tēvam visu mūžu būtu jāsadzīvo ar faktu, ka mira mīļotā sieviete bērna dēļ un domāju, ka kaut vai tikai dziļi zemapziņā, bet vainos bērnu, ka sieva mirusi, un manuprāt, bērns pats to arī agri vai vēlu uzzinās, un vainos sevi. nu kapēc vairot ciešanas?

27.09.2011 22:34 |