pikolinos. Es izstāstīšu vienu šausmīgu stāstu no savas dzīves. Bija man mazs kaķītis, ļoti mīļs. Atbrauca kādu dienu draugi tādi jau gados iedzert. atpūsties. Man sanāca nedaudz aizbraukt prom. Pēc brīža atgriežoties es konstatēju faktu,ka mazais kaķēns ir pazudis!!!! Sāku meklēt,prasīt,kur palicis, visi klusēja. Pēc brīža viens tomēr pienāca un izstāstīja kaut ko piedējošu. Labi iedzēris paziņa esot iznesis ārā un pret zemi metis,jo tas esot kurpēs iečurājis. Sākumā nevarēju noticēt. Skraidīju pa pagalmu, meklēju,saucu, pēc brīža dzirdu,ka ieņaudas kaut kur krūmos. Pieskrēju ātri klāt, skatos, elpo pavisdam vāji ,viss asinīs, acis lielas, skatās man virsū un jūtu ka mirst. Tā arī notika, viņš ieraugot mani nomira manās acīs. Es līdz šim brīdi mnespēju sev piedot,ka nepalīdzēju viņam,nogalinot uzreiz atrodot,lai atbrīvotu no tām mokām,ko viņš izjuta. Cilvēks,kas meta pret zemi to kaķēnu ļoti smagi cieta,es viņu izmetu pa otrā stāva stāva balkonu uz zemes un pa virsu vēl vāzi.