Jā, tā ir, ka ja sludinājums krievu valodā, tad nav šaubu, ka uzņēmumā nav neviena cilvēka, kas prastu latviešu valodu. Par sludinājumiem latviski, bet interviju (vai uzaicinājumu uz to) krieviski- nu tur jau tāpat bez nākšanas viss skaidrs- uzņēmumā pamatvaloda ir krievu un ja negribēsies pēc tam visu laiku krieviski vervelēt, tad nemaz nav jēga nākt. Biju vienreiz arī uz tādu brīnumu- sludinājums- latviski, telefonisks uzaicinājums uz interviju- latviski, bet pati intervija 100% krieviski pat tad, kad es spītīgi turējos pretī un runāju tikai latviski. Jau pēc pirmajām frāzēm krievu valodā biju izlēmusi, ka tāpat tur nestrādāšu (ja es gribētu runāt krieviski- brauktu uz Krieviju), tāpēc ne grama nebija žēl, kad viņi nepaziņoja nemaz intervijas rezultātu.
Bet kopumā par darba tirgu- problēma ir tajā, ka daļai ir visai vājš priekšstats par to, kā nauda rodas. Nu nevar gribēt zemākajā līmenī saņemt vairāk par 300Ls. Ja izdodas tomēr vairāk saņemt- tā ir veiksme, nekas vairāk. Tāpat liela daļa gudrinieku ir izstudējuši vadībzinātni, mārketingu, personālvadības, utml. specialitātes, nepadomājot, ka mums Latvijā nemaz nav tik daudz uzņēmumu, lai tiem absolventu tūkstošiem būtu kur strādāt. Tāpat cerēt, ka pēc vadībzinātnes tiks vadītāja/direktora amatā- tas ir vairāk nekā smieklīgi :D Jēga no tādas izglītības ir tad, ja ir vispirms kaut kāda cita izglītība ar ko pelnīt naudu un kad jau ir zināma karjeras izaugsme- izstudēt vadībzinātnes un mēģināt tikt savā sfērā par vadītāju. Protams, nerunāju par atsevišķiem veiksmes stāstiem vai paziņu būšanu.