Eh, zupinj, kas vispār ir normāli mūsdienās? :-D kādreiz arī neviens bērnus neveda pavadiņā un sievietes nedupsēja vīriešus. Kā es ilgojos pēc tādiem laikiem, kad īstā mīlestība sita pušu visas lietas un vīrieši sievietēm rakstījas skaistas mīlestības vēstules (neesmu tādos dzīvojusi, tikai fantazēju)...
Nu, ja jau neesi attiecībās un Tev piedāvājā, no vienas puses jā, kādēļ gan atteikties? Izskatās šajā situācijā, ka vīrietis tikai ar kaut ko riskē, ne Tu. Viņam jāuztraucas, ja sieva uzzinās, ne Tev. Cilvēki jau vienmēr izdara ko tādu, kas šķiet ļoti kārdinošs un tiecas pēc aizliegtas baudas, pat ja saprot, ka tā nevajag, un pēc tam sev pārmet. Un pēc laika izdara to pašu, jo ak, bauda tak ir tik garda, vai ne tā? Jāaudzina raksturs. Bet kamēr dzīvojam, kādēļ neizmantot iespējas, kas mums tiek pasniegtas uz paplātes. Vismaz vecumdienās nesēdēsi neziņā, kā tas ir, būt "sliktajai meitenei" un čučēt ar precētu vīrieti, būs ko stāstīs mazbērniem un gudri audzināt bērnus, ja vēlēsies. Man jau šķiet, ka vīrieši nemaz nav tik prasti un uz pliku roku ņemami, kā daudzi saka. Viņi ir tik pat sarežģīti kā mēs, daiļās sievietes. Ej un izzini viņu prātu :-D
Neviens nepateiks Tev, kas jādara un kas nē, kas IR pareizi un kas nav. Ja uzskati, ka izpriecāties ar šo vīrieti nav pareizi, tad varbūt būtu labāk audzināt savu raksturu un atteikties no šī piedzīvojuma, sākt tīrīt karmu? Tas tā, padomāt, bet jālemj jau Tev :-)
P.S. nebeidz sapņot un domāt, ka atradīsi un iemīlēsies savā sapņu princī. (l)