Iztikšu bez gariem ievadiem.
Dažādu apsvērumu dēļ nesen pametu puisi. Neteiktu, ka biju ārprātīgi samīlējusies, bet man ar viņu bija labi. Izšķīros cūciski - nosūtot draudzīgajos vēstuli.
Tagad būs mana atzīšanās. Varbūt var iztikt bez pārmetumiem, bet jau nu ĻOTI gribas...
Diezgan zemiskā veidā uzzināju par viņa saraksti ar viņa mammu. Un izrādās, ka to vēstuli, kurā saku, ka gribu šķirties, viņš ir pārsūtījis mammai. Tā teikt - lai izanalizētu, kāpēc tā darīju.
Saprotu, ka var mammai uzticēties, bet vai tiešām tik ļoti?