Man atkal vārds "mīļākā" neasociējas ne ar ko patīkamu, bet nāk prātā - rezerves variants.
Pati par laimi neesmu nekad un nevienam bijusi mīļākā un netaisos par tādu kļūt. Vienīgais, man lasot šādus tekstus par to, cik kruti tu jūties, ka guli ar seksīgu vīrieti, bet precētu, uzdzen dusmas. Ne jau tas, ko tu dari ar savu dzīvi, tas man vienalga, bet gan tas, ka tu publiski dižojies ar to, ka aiz muguras paņirgājies par kādu no sievām! Diez ja tev tas būtu jāpasaka sievai acīs un tā, ka visi redz tavu seju, tu arī tad tā lepotos ar sevi?
Es vispār esmu cilvēks, kuram mūždien rodas par kaut ko sirdsapziņas pārmetumi un ja es uzzinātu, ka mani krāpj ( vienalga kādu iemeslu dēļ) es otro pusīti pamestu un mīļākajai sadotu pa muti!
Protams, tās ir manas domas un neviens neliek ņemt tās galvā, bet nu arī tāda ir dzīve! Visiem par visu jāmaksā...