Cik lielu algu vēlaties?

mjaa sis ir jautajums uz ko man atbildet nekad nav paticis....
bet esmu apmierinata ar patreizejo summu:)

Nav bijusi iespēja dzirdēt šo jautājumu, bet viss būtu atkarīgs no amata uz kuru pretendētu.

Man besī tas jautājums.

Vienmēr uzņēmumi jau ir izlēmuši cik maksās konkrētajam amatam, jautājums ir tīri retorisks.
Jo ja pasaki mazāku, nekā viņi ir iecerējuši maksāt, uzskata, ka tu sevi nenovērtē un var izdomāt arī maksāt mazāk, ietaupīt uz tava rēķina.
Ja teiksi lielāku, izdomās, ka esi nez ko sadomājies- tas vispar ir diezgan bīstami, pateikt lielāku algu, ja beigās nespēj sevi pierādīt.

Nedaudz novirzīšos no tēmas, bet cik aptuveni liela alga ir sociālajiem pedagogiem ?

pphh... nepatik sis te jautajums, jo ka jau koshlene teica tas ir loti slidens jautajums...
ja pateixi ka viniem nepatik var padomat nezko..

Teiktu, ka vēlos Ls 1000 uz rokas, bet ja firma nevar to atļauties, tad izskatīšu viņu piedāvajumu. :-D

Var izpētīt vidējo atalgojumu tādā un tādā nozarē un profesijā un teikt, ka valstī lūk vidēji maksā apmēram tik un apmēram ar tādu summu rēķinies par savu darbu. Pašai ļoti nepatīk šis jautājums. Parasti man bija standarta atbilde - sākot no 250 un uz augšu. Tagad gudroju, ko teikt nākamajās darba intervijās, lai nepaprasītu par maz vai par daudz.

Vispār, cik lielu summu jūs parasti darba intervijās sakat, ka gribētu?

Esmu teikusi darba intervijā, ka sākot ar 250, jo rēķinot komunālos maksājumus, pusdienas un citus būtiskākos rēķinus, ar zemāku summu iebraukšu tikai parādos par apkuri, elektrību....

atkarībā uz kādu amatu pretendē. Iepriekš, kad strādāju par pārdevēju nevarēju prasīt 450, kad nācu strādāt, kur tagad strādāju, tad teicu, ka lielāku kā iepriekšējā darba vietā, bet reāli izrādījās, ka piedāvā krietni vairāk.

Manuprāt, nevajag intervijā stāstīt par saviem izdevumiem, jo ne jau darba devējam kāda daļa gar to, cik kuram jāmaksā par komunālajiem, kredītiem un vēl sazin ko.

Darba intervijās loģiski, ka ne, bet ir tizli teikt, ka pietiks ar simts latiem.

cilvēks ar mazvertības kompleksu vai pilnīgs pofigists varētu teikt "Cik dosiet, tik būs labi" :D

Protams, ka darba devējs ir ientresēts, ja Tu pasaki mazāku summu, par to,kādu viņš iecerējis, vismaz mūsdienās. Man pat ir jautāts, kur es tādu summu sagrābstīju, vai man gadījumā nav kāds kredīts un liek pierādīt, ka mans cipars ir adekvāts. Tur uzreiz skaidrs, ka nekādu turpmāku sadarbību nevēlos ar šādu vadītāju, kas uz krīzes rēķina brauc. Pieminēšu vēl, ka tā summa toreiz nekāda pārdabiskā nebija.
Visa sāls ,manuprāt, ir tajā, ko Tu pati uzskati par atbilstošu ciparu, kā novērtējumu savam ieguldījumam. Ieņēmumi mīnus provizoriskie izdevumi un tas skaitlis izveidojas. Nevajag domāt par to, ko padomās darba devējs, bet par to, kā tu ar šo summu vari izdzīvot, jo no tā atkarīga tava dzīves kvalitāte. Darba devējam par taviem rēķiniem būs nospļauties.

Vislabāk ir darba devēju ar šo jautājumu nostādīt viegli neveiklā situācijā. :-D Jāpajautā, cik uzņēmums var atļauties maksāt par šo darbu, jo darbinieks var gribēt daudz, bet ir jāsabalansē ar darba devēja iespējām.
Nez kāpēc parasti visi darba devēji sāk mulst un teikt, ka nemaz jau tik slikti ar finansēm uzņēmumam nav, utml., jo tiek viegli aizskarts uzņēmuma pašlepnums. un tad darba devējam ir kauns piedāvāt pārāk mazu algu, jo negrib izskatīties nabagi.