ak, tas ir tik neizturami
jau kuro reizi viens un tas pats scenārijs
sāku satikties ar vīrieti - pastāvīgu, gādīgu, intelektuāli
tā aiziet pāris šaha partijas, sarunas, kādas vakariņas. it kā jau ļoti patīku - aplido tīri nevāji, apbrīno, komplimenti kārtīgi, pats ar pa gaisiem nav ķerts, maiguma un rūpības izpausmes
taču nozūd. NOZŪD.
neskriešu jau pakaļ, galīgi nav manā dabā
bet uz pleciem sēž gan tas briesmīgais jautājums - kāpēc? ko es daru slikti?
lai gan nedodos viegli rokās, netēloju leduskaralieni, esmu sirsnīga un tukša galva nav.
:-/
90
