Vēlējos pajautāt jūsu viedokli, vai jūsuprāt būt ar kādu kopā un viņu mīlēt nozīmē arī justis laimīgai? Vai ir iespējams ka esi kopā, mīli, bet jūties ne pārāk laimīga?
Pilna pasaule ar tādiem piemēriem. Vīrs klapē sievu, bet viņa prom neiet, jo mīl taču. :) Nu labi, tas tāds skarbais piemērs, bet netrūkst arī meigākas versijas. Vīrietis krāpj, dauzās apkārt, dzerstās, sievietei krenķis, bet mīl tikuntā :-)
Ja nelaimes iemesls ir nesaistīts ar mīlestību, tad - jā, var justies ne pārāk laimīgi, ja citās jomās neiet. Ar pliku mīlestību reti kurš ir laimīgs, ja visas citas jomas viņam neiet, bet nav mazsvarīgas dzīvē.
Ja tu domā, vai var mīlēt un būt nelaimīgs ar šo mīlestību - arī var, ja, piemeram, mīl, bet otrs nemīl vai sāpina.
Bet ja tu domā, vai var mīlēt un tajā pašā laikā nebūt laimīgam šajā mīlestībā, tad, visdrīzāk, tā ir iedomāta mīlestība.
Kaut kā tā es domāju. :)
īsti Tev neatbildot, bet iesaku Tev šo moto - Vislielākā kļūda ir gaidīt, kad tevi kāds darīs laimīgu. Būt laimīgam jāiemācās pašam! Tas ir arī viens no Maniem dzīves moto (l)
Man šobrīd ļoti aktuāls jautājums!
Es viņu ļoti, ļoti mīlu, bet nejūtos laimīga! Un nav tā ka viņš darītu kaut sliktu, bet līdz laimei kaut kā pietrūkst. Kopā esam 2 gadus, varbūt iestājusies rutīna? Tā kā neizjūtu laimi, sākas šaubas vai viņš ir mans īstais... Ehh
Man mīlēt nozīmē justies laimīgai attiecības. Savās attiecībās esmu ļoti laimīga, bet mana dzīve nesastāv no attiecībām vien. Pavisam normāli, ka citās dzīves jomās varu justies nelaimīga.
Par tiem gadījumiem, kad pati mīlestība rada nelaimi, meitenes šeit jau izteicās. Diezgan briesmīgi :(
Manā gadijumā laikam sāku justies ne pārāk laimīga tieši attiecībās ar šo cilvēku, tā ka esmu nelaimīga neteiktu, ir daudz pozitīvā dzīvē kopumā. Vienkārši mani sāk nomākt tas kā pret mani izturas, esam jau ilgāku laiku kopā, bet velaizvien, nav izdevies pierādīt ka esmu gana uzticama, un netaisos krāpt. Un tad nemitīgi ir apvainojumi, kuriem nav pat iemesla. Sāk jau aiziet tik tālu, ka netic, ka tiekos ar draudzenēm, vai ka esmu augstskolā.
Esot kopā ar kādu, kuru tu mīli, tu jūties laimīga, bet varbūt tavā dzīvē kaut kā trūkst, kā piemēram, veiksmīgas karjeras, draugu, intereses ( katram savs). Jā, tad vari mīlēt un nejusties tomēr laimīga.
Attiecības veido divi cilvēki. Reizēm kāds kādu mīl stiprāk, un tur jau arī sākas tas, ka esi nelaimīga. Tu viņu mīli un to izrādi, bet no viņa neko tādu nesaņem.
nedomāju, ka mīlestība un laime jāliek vienā katlā..es uzskatu, ka tās ir divas atšķirīgas sajūtas, emocijas..ja ir abi, tas, protams, ir jauki, bet ne obligāti, ja būs viens, tad arī otrs.
Mīlestība ir laime, tikai ne tādā kontekstā, kā parasti domā. Es uzskatu, ka cilvēks ir laimīgs, ja viņš (pirmkārt un vissvarīgāk) mīl sevi pietiekošā daudzumā.
Pēc tam izriet viss pārējais. Vēl jau laime ir atkarīga no apstākļiem, kurus mēs tā īsti paši nevaram ietekmēt, tikai uzturēt līmenī, tb veselību utt.
149
