mammai nepatīk draugs

manai mammai sākumā arī nepatika mans draugs, pat ļoti nepatika.
bet ar laiku viņa saprata, ka ir labs cilvēks. jo ciena gan mani, gan manu ģimeni, lutina mani.
un tgd jau pagājuši vairāki gadi, un mana mamma viņu uztver kā ģimenes locekli, nekādu pretenziju, un pat aizstāv viņu ja kko nevaram sadalīt :D
tā ka iespējams, ka ar laiku viņai iepatiksies, tikai vajag parādīt, ka viņš mīl tevi, un ciena tavu ģimeni.

ja tā nepatika ir bez iemesla, tad, protams, seko savai sirdsbalsij, bet, piemēram, mana mamma man dod ļoti daudz labus padomus, jo pati reiz ir tikusi sāpināta un bieži vien, kad pastāstu, ar kādu puisi satiekos un kādas mums ir problēmas, viņa, manuprāt , sniedz ļoti objektīvu viedokli, kurā ir vērts ieklausīties. Tiesa gan, mana mamma nesaka - Tu nedrīksti ar viņu satikties, jo man viņš nepatīk, bet viņa man liek padomāt, cik es esmu vērta un cik es esmu patiesībā pelnījusi.

Ir dažādas situācijas.Ir gadījumi,kad vnk neviens puisis nebūs gana labs un nepatikai nav nekāda pamata.Taču,ir reizes,kad tomēr mamma ar savu pieredzi un vērīgo aci pamana lietas,kuras tu nemani.Man ir bijis otrais variants,tikai no vecvecākiem.Omīte man pateica,ka viņai un opītim mans bijušais nekad nav paticis un viņa jau no sākta gala sapratusi,kas par tipu viņš ir,bet man neko neteica,jo es tāpat nebūtu klausījusies.Un viņai taisnība-es noteikti tolaik būtu apskaitusies un padomājusi,ka viņai vnk nekas nav labs utt.Turpretī,tagadējais viņiem ar opīti ļoti patīk-vienmēr pajautā,kad viņš atbrauks,interesējas,vai viņam viss labi utt.
Zinot savu ģimeni,ja viņiem būtu nepatika un es par to zinātu,tad es gribētu zināt-kāpēc.Varbūt tiešām es kko nemanu(varbūt viņš man aiz muguras rupji izturas pret manējiem utt),jo konkrēti mana ģimene nav tas gadījums,kad neviens nekad nebūs gana labs meitiņai/mazmeitiņai.Viņu nepatikai parasti ir iemesls.
Domāju,tev jāskatās,kāda situācija ir tev,kāpēc nepatika varētu būt utt.

Tas jau atkarīgs no tā, kādā ziņā tava mamma uzskata, ka viņš nav gana labs. Dažreiz var būt tā, ka mamma intuitīvi jūt, ka tas cilvēks neder. Tāpēc jau nav uzreiz jāšķiras ;-)

es pat zinu,kas tieši viņai nepatīk...bet domāju,ka tas viss ir labojams...slikts pirmais iespaids..tā to sauc...viņa mūs redzēja draugu kompānijā,ja būtu bijuši "aci pret aci" ar mammu tad būtu bijis savādāk...zinu,ka mans draugs nebūt nav ideāls,viņam ir mīnusi,bet viņam ir arī
ļoti daudz plusi,ko mamma vēl nav ieraudzījusi un sapratusi...lai kā es sev teiktu,ka tā ir mana dzīve un mana izvēle,es sirds dziļumos ceru,ka viņa kādu dienu atzīs,ka ir kļūdījusies... :-)

Tavai mātei nav nekādu tiesību jaukties tavās attiecībās, ja vien tavs draugs nav narkomāns,alkoholiķis, maniaks (kas arī tā nav no tava rakstītā). Cik nav nelaimīgu stāstu dzirdēti, kad vecāki izšķir bērnus no otrām pusītēm...

mammai parasti patīk visi mani draugi, vismaz viņa vienmēr saka ko labu par viņiem. taču tētim gan ne-viņš sajūt uzreiz ļoti labi, kas par cilvēku. bet nesaka neko-to vienkārši var redzēt. diemžēl es to parasti saprotu par vēlu, kad rozā brilles nokrīt :D

Istabā sēžot cilvēki parasti neredz, ka māja no ārpuses māja brūk kopā. Līdzīgi ir tev- esot kādam tuvu klāt, tu daudz ko neredzi no malas. Dažkārt tās ir draudzenes, kas pamana kopskatu, bet citreiz mammas vai vecmammas. Ja tu būtu mamma un redzētu, ka meitas jaunais draugs miedz ar aci citām, vai neko neteiktu meitai? Ja tu redzētu, ka draudzenes jaunais draugs tavai draudzenei aiz muguras pārējiem puišiem rāda nepiedienīgas, draudzeni pazemojošas lietas, vai tu klusētu?
Tās ir tādas uzskatāmas lietas, bet dažreiz citi pamana sīkumus, ko tu nemaz neredzi. Nav vērts apvainoties, drīzāk jāizprašņā, kas tieši viņai nepatīk. Varbūt viņai taisnība. Bet ja argumentēt nevar, tad viņas nepatika ir viņas problēma un lai to tur pie sevis :)

Man taisni ir bijis otrādāk - ka es izšķiros ar draugu, jo saprotu, ka idiots, bet mamma saka - oi, viņš tik labs bija, nu kā tu tā varēji? :D

Savas mammas viedokli noteikti neņemtu vērā, jo viņa ir cilvēks, kas (citēšu viņas mīļāko teicienu), jebkkurā "medus mucā uzodīs niecīgāko darvas pilienu". |-)
Tavā gadījumā skatītos, cik ļoti vērā ņemams ir mammas vieodklis. Varbūt tas ir pateikts tikai pateikšanas pēc, bet varbūt viņa no malas tiešām redz labāk to, ko tu ar rozā brillēm neredzi.

reizem pat stulbaka situacija ir ta, ka vecakiem pat parak loti patik tavs virs, bet tev pasai vairs ne.
nu un. puisim ir visas iespejas iepatikties.

par manu iepriekšējo draugu arī manai mammai bija daudz taisnības, jo pamanīju tikai pēc izšķiršanās, bet kamēr vēl nebiju to izdarījusi, tikmēr noliedzu mammas teikto un aizstāvēju draugu.. pēc tam mammai teicu kāpēc mani vairāk necentās pārliecināt :D