Pumčik - es izvēlētos redzēt savus tuvos dzīvus! Un zinu pilnīgi noteikti, ka pat, ja stāvoklis būtu kritisks, es gribētu lai viņi cīnās!!! Pat ja tas būtu tikai tāpēc, lai mēs vēl vienu reizi varētu parunāt, lai es vēlreiz varētu pateikt, ka to cilvēku ļoti mīlu, tāpēc, lai viņš redzētu savus tuvos un mīļos...
Pilnvērtīgi dzīvot? Vai zini - dzīve mēdz atņemt cilvēkiem dažādas viņu iespējas, bet tomēr viņi dzīvo, ir laimīgi, viņiem ir ģimenes, draugi, interesantas lietas, ko viņi dara.. Viņi IR dzīvi! Atšķirībā no tiem, kurus dzīve vienkārši mums atņem.. Patiesībā tieši tie cilvēki, kuriem kaut kas dzīvē ir atņemts no viņu iespējām, vairāk izbauda savu dzīvi, nekā mēs - veselie un spējīgie, kas skrien kā vāveres ritenī un aizmirst, ko nozīmē - dzīvot pilnvērtīgi..
Kas attiecas uz dzīvnieku - diemžēl manā vietā šo izvēli pirms daudziem gadiem izdarīja mamma, bet es atceros, ka toreiz es ilgi viņai pārmetu, ka viņa man neļāva vēlreiz atvadīties.. Vēlreiz viņu paglaudīt, vēlreiz samīļot..
P.S. Un jā - nomirsim mēs visi - agri vai vēlu, bet, ja varētu, es labāk izvēlētos nomirt vēlu - pēc tam, kad es būšu izbaudījusi šo dzīvi! :)