Hokejs man patīk,bet konkrētās komandas vai Skrastiņa lielākā fane nebiju,bet tā ir šausmīga traģēdija,kas notika, par kādu liekulību vispār var būt runa?!Ir pilnīgi normāli pārdzīvot,raudāt,sērot,noturēt klusuma brīdi vai doties piemiņas gājienā,tie taču ir cilvēki!!! Tik ļoti šausmīgi,kā cilvēki no rīta aiziet,bet vakarā vairs nepārnāk.
Tiešām traģiski Kad uzzināju arī pārņēma skumjas , kas nav pārgājušas vēljoprojām. Nabaga ģimenes. :-(
PS. Taču es piekritīšu Elīzei , ka man arī tā liekas liekulība , staigāt apkārt trīcošām rokām , purēt un krist histērijā utt tas tīri mans personīgais viedoklis.
Arī es neesmu nekāda sporta fane un man šie sportisti bija sveši cilvēki, bet galu galā paliek jau cilvēcīgais faktors. Man bija skumji arī uzzinot par traģēdiju Japānā! Vienmēr ir sāpīgi kad kāds aiziet un es ļoti jūtu līdzi tām ģimenēm, kuras zaudēja savus mīļos cilvēkus! Šādos brīžos vairāk nākas aizdomāties par savu dzīvi un to, ka katra diena var būt kā pēdējā! Tāpēc iesaku nebūt ciniskām tām, kurām viss vienalga, bet saprast arī tos cilvēkus, kuri patiešām pārdzīvo! Lai raud un skumst cilvēki, ja viņi to vēlas, tās ir viņu tiesības.
Lai mūžīgs miers aizgājušajiem un tuviniekiem izturību un spēku! :-(
796
