Tu mēģinātu?

Nē, noteikti nē.

1x esmu megjinajusi. Nenostradaja. Ta ka ipashi neticu, ka tadam attiecibam ir nakotne.

Tā grūti viennozīmīgi atbildēt, man bija tā, ka es mēģināju, bet toreiz man bija pret viņu simpātija. Jutu nebija ne tuvu, bet man viņš patika un man ar viņu bija labi un jautri. Kas zin, ja sanāktu nedaudz ilgāk būt kopā, varbūt arī es iemīlētos, bet satiku citu...

nemēģinātu. esmu par tām attiecībām, kurās abām pusēm uzreiz ir tā dzirkstelīte :-)

Divas reizes esmu mēģinājusi, pilnīgs sviests tas ir!nekas nesanāca!

nemēģinātu.vienreiz domāju ka puisis man iepatiksies, bet tas nenotika, tāpec otreiz nemēģinātu

Nemēģināju, bet tas tāpēc, ka tas cilvēks vnk kaitināja (nevarēju pieņemt ne viņa dzīves uztveri, ne attieksmi utt).
Bet, ja tā cilvēks simpatizētu un nebūtu vienīgi tās iemīlēšanās sajūtas, tad laikam mēģinātu.

esmu meginajusi shita vairakas reizes, puishi mani apberushi ar rozeem utt, tomer ja nav tas dzirksteles, tad nav. Tagad vairs pat nemegjinatu, no pieredzes zinu, ka nav jegas

ir bijis, kas līdzīgs. silti NEiesaku, pēc tam tik otrs būs dikti jāsāpina...

Man bija tā, ka man viņš patika kā cilvēks, bet nebija īsti manā gaumē. Nu neko, noriskēju, tagad esam jau vairākus gadus kopā, precējušies! :-D

Ir bijis, un vēl tagad ir..:D
Es vairāk sagāju ar savu tagadējo draugu, viņa neatlaidības dēļ, viņš mani uz rokām nēsāja un vēl joprojām nēsā, un man to arī vajag, jo pirmā mīlestība man bija tāds āzis, bārmenis, kurš mani krāpa un nekad nebija nopietns:(. pat šodien tāds vēl nav, laikam jau taisnība, ka vīrieši attīstās vēlāk, bet viņš man tā sirsniņu salauza, ka staigāju apkārt kā zombijs, bet tagad esmu ļoti laimīga:), viņš man ir vislabākais, smukākais, gudrākais:)
Skaties pati kāda iemesla dēļ Tu gribi būt kopā ar viņu:)

Esmu mēģinājusi. Pēc 2 mēnešiem viņš man sāka riebties - viņa pieskārieni bija nepatīkami un klātbūtne nevēlama.

nemēģinu un nemēģināšu, jo es parasti pirmajās tikšanās reizēs jūtu, vai mums saskanētu un ja tā nav, tad nav vērts lieki tērēt laiku.

Es pat vidusskolas laikā esmu izvairījusies un pārstājusi kontaktēties ar puišiem, kuriem es patīku, bet man viņi galīgi nē. :-D Tāpēc, ka man negribējās viņus sāpināt. Kā saka, prom no acīm, laukā no sirds. Gribēju, lai viņi labāk par mani aizmirst.

Ja viņš man simpatizētu, patiktu viņa klātbūtne, apmierinātu arī viss pārējais, vnk nebūtu tās dzirkstele no manas puses, jā, mēģinātu. Bet, ja man viņs nepatiktu vai būtu vienaldzīgs, tad gan nē.

ja man butu ar vinu kopa interesanti, es meginatu, lai ari nemiletu.

Ir gan pozitīva, gan negatīva pieredze. :)

Ja man būtu simpātijas pret viņu,tad noteikti. Tā kā es pati nemēdzu uzreiz iemīlēties,tikai kādu laiku vēlāk,tad man tas nebūtu nekāds jaunums,ka puisis ir iemīlējies,bet man nav nekādu īpašo jūtu pret viņu. Ja man pat simpātiju un kaisles pret viņu nebūtu,tad neko neveidotu.

Vai nu mīl uzreiz, vai nemīl. Reiz tā mēģināju- un tā arī neiemīlēju.

Esmu mēģinājusi. Pirmajās reizēs likās, ka it kā ir kaut kas interesants, bet ar laiku (manā gadījumā pēc pāris dienām) sapratu, ka nav vērts... Mēģināju, jo nevēlējos zaudēt iespēju, kas man tika dota, tāpēc tagad ar mierīgu sirdi varu teikt, ka nenožēloju, ka nekas nesanāca, jo bijām cilvēki, kam nav nekā kopīga...
Tātad, ja nepamēģināsi - nezināsi!
Bet no savas pieredzes varu teikt, ka kaut kur dziļi iekšā sirds jau teica, ka nekā nebūs...