draugi

Tev viņas vajag?
Es arī īsti skola necenšos runāt ar citām meitenēm, man kaut kā ir citas intereses nekā viņām. Ar puišiem foršāk draudzēties, nav tās aprunāšanas utt.
Ārpus skolas man ir draudzenes. ;-)

Labāk lai nav draugu nekā tie bir meļi, liekuļi un "vampīri" ;)
Pašai klasē ir tikai pāris meitenes ar ko komunicēju un viena tāda ar kuru mazliet vairāk draudzējos. Bet pat manā ciemā un pilsētā īstu draugu vai pat parastu draugu nav, ar kuriem ietu ārā, tusēt, vai varētu izrunāt visu, kas uz sirds. Tāda ir tikai viena un tālu prom citā valstī.

Saprotu tevi! :-| Man tādas izmaiņas parādījās jau agrās klasēs, pamatskolā. Un tad tas bija tiešām ļoti nepatīkami, jo, kā jau zināms, bērnam vajag bērnu, kas to saprastu un uzklausītu...ne tikai pieaugušo, kuriem arī bieži vien vienkārši nepietiek laika savam bērnam dažādu iemeslu dēļ. Bet vidusskolas klasēs centos kaut nedaudz sadraudzēties ar daļu no klasesbiedriem. Vismaz grupu darbos bija vieglāk saprasties, kad jau kaut ko zini par to cilvēku, nevis tā, it kā uz ielas paķertiem 2 cilvēkiem pēkšņi liktu dejot pāru deju. Nu tā. Lai vieglāk mācībās-sadraudzējos ar daļu. Bet patiesi draugi-skolā tādus toreiz nemeklēju. Protams, ir ar dažiem labākas, ar dažiem ne tik labas attiecības. :D

Bet šā vai tā, domāju, ka labāk tad bez tiem draugiem, nekā ar fake-draugiem, kas aprunātu un noniecinātu utt

tu 2us gadus staiga viena un tagad doma sadraudzeties? nu..es domaju, ka viniem tava draudziba 100 gadus nav vajadziga. ja gribetu ar tevi draudzeties, tad draudzetos, jo, manuprat, ar draudzibu ir tapat ka ar milestibu-vai nu ir , vai nu nav. un vispar prieks kam tev tas vajadzigs? iesi augstskola, tur bus daudz normalaku cilveki, atvertaki, ne ka videni, kur visi telo krutos un nez kadus vel.
tiesam es tev iesaku labak pieversties macibam nevis nodarbinat savu pratu ar draudzenu iegusanu.

Es tev tiešām ļoti labi saprotu, jo patiesībā ar meitenēm pārāk labi nesaprotos, es komunicēju vairāk tikai ar vīriešu kārtas pārstāvjiem. Un klasē jā, man nav draudzeņu. Bija vien draudzenīte, kas nu par draudzenīti.. šī sāka skriet pakaļ pārējām un palika tāda pati, kā visas, aprunā, vērpj intrigas, bla bla. Nodomāju, nu i simts gadus man vajadzīga. Tagad klasē kontaktējos ar maz cilvēkiem, tiešām. Bet zini, man kaut kā daudz maz vienalga, protams, ne pārāk patīkami, bet cilvēki ar kuriem draudzējos, man ir ārpus skolas, ar to man pietiek. :) Un es arī šobrīd mācos 12. klasē un mans viedoklis ir tāds, ka tāpat nav jēga tagad pēdējā gada laikā censties diži sadraudzēties, iespējams pat vairāk klapatu būtu, jo tāpat pabeigsi šo klasi, nosvinēsi izlaidumu un iesi dzīvē savu ceļu un tie klasesbiedri paliks tik kā tāda atmiņa, ka redz tādi vispār bijuši. Ir jāsamierinās, man arī bija grūti. Iespējams pati īpaši necenšos draudzēties, jo neuzskatu par vajadzīgu, tie, kas ir draugi, tie uzrodas kaut kā dabīgi neizliekoties par to, kas tu neesi un uzvedoties brīvi, nepiespiesti. Lai veicas! :)

Mums klasee bija taada meitene. Visa klase bijaam kaa liels draugu bars iznjemot tur paaris iipashos. Dazhreiz arii runaajaam par tiem vientuljniekiem. Nav taa, ka ja taa meitene buutu naakusi uz muusu pusi, mees ar vinju nedraudzeetos, bet vinja pati negribeeja (nu mosh gribeeja, bet neizraadiija). arii 12. klasee peec 2 gadu vazaashanaas vienai mees buutu draudzeejushies. Taa ka vienkaarshi uz priekshu. Saak runaat kaut ko, kljuusti atveertaaka, SMAIDI, iesaisties