Man ir tikai gandrīz nepilnu gada garumā darba pieredze. Vienkārši dzīvē tā iznāca. Kad sakarā ar štata samazināšanu no tā darba atlaida, meklēju citu, nesameklēju, līdz piedāvāja iet darbā ar aplokšņu algu. Aizgāju tā vārdā, ka ir jādzīvo, jānomaksā rēķini, jāpaēd, pa to laiku meklējot citu darbu, ko vēl atrast nav izdevies :(
Savam šefam lūdzu, lai beidzot tas mani pieņem oficiāli, vismaz uz pusslodzi, pārējo tad maksājot aploksnē, bet vismaz tik daudz, lai skaitās kā darba pieredze. Viņš mani nostādīja fakta priekšā- ja nepatīk, tad meklē citu darbu vai samierinies ar algu tādu, kāda tā ir. Šobrīd esmu dilemmas priekšā, jo nezinu vai vispār kādreiz atradīšu normālu darbu, tāpat vecums ir tuvu pie 30, bet CV tukšs, jo ir iznācis strādāt tikai gadījuma darbiņus. Tagad vēl esmu pie izvēles, ja mani atlaidīs no šī darba, tad reāli palieku uz sociālās nabagu pakas. Bezdarbnieki tā arī neko nav piedāvājuši izņemot trīs mēnešus angļu valodas kursus. Kā tālāk lai dzīvot? Strādāt vēlos, rakstu pieteikumus, bet jēgas nekādas, tāpat darba devējs pie kura strādāju nu jau trešo gadu, tā arī atsakās formēt darbā, kas nozīmē, ka palikšu pat bez iespējas saņemt jelkādu atbalstu, stāžš iet pa tukšo un šaubos vai kāds ņems cilvēku, kurš nevar pierādīt savu darba pieredzi, jo strādājis pa melno :%27-(