morālā trauma

Neej rīt uz skolu un viss. It kā jau nav ētiski šito visu darīt smukā barā, bet savādāk jau nesanāk.

Par to pilnīgi un galīgi nav jāzobojas, bet pieļauju, ka klasesbiedri ir jaunāki un līdz ar to domāšana nedaudz savādāka. Bet piekrītu augstāk minētajam komentāram par neiešanu rīt uz skolu. ;) Ja vajadzēs, aiziesi pēc tam nosvērsies, nomērīsies un izdarīsi visu, kas nepieciešams!

nē, nu kā.. semestris tikko sācies, negribas uzreiz kavēt.. :D

Ak dies, tāpat lielākas gudrības iemāca dzīve! :-D Turklāt, semestra sākumā jau tikai vākus grāmatām un burtnīcām saraksta, vismaz mums tā bija.

Vēl jau Tu vari pārvarēt uztraukumu un nokāpjot no svariem un izdzirdot ciparu, izbrīnīti pajautāt " Tikai 60? " :D

Bērnu līmenis.. (t) Ej par spīti rīt uz skolu, bet gan bez kompleksiem vai aizvainojuma sajūtu... Kāda starpība 50 vai 60?.. Saprotu, ka tev nebūs patīkami, bet ja pārējiem sagādā prieku apsmiet tevi par to, lai viņiem tas prieks tiek, zaudētāji būs tikai viņi, ja ne tagad, tad ar laiku ;-)

Saņemies un viss būs kārtībā, dzīvē ir daudz svarīgākas lietas par ko uztraukties! :)

Nu ja negribi kavēt dari kā viena cita meitene - kad visas gāja šī pa ceļam pēdējā ejot nozuda un tad, kad visa klase bija jau pārbaudīta šī iegāja viena pati ar izbrīnītu seju ka šo nav pasaukuši :-D

Man viena meitene no klases arī vienmēr gāja kādā brīdī,kad neviena nav medmāsiņas kainetā. Vispār kurā klasē tu ej,ka uztruacies par 60kg. Man māsai 7 klasē vinai meitenei ir 60kg un jūtas neērti,bet vidusskolā tā nav katastrofa,ja neesi punduris :-) Un vispār es arī svēru ap 60 tolaik un man neviens neko neteica un nesmējās. :-)

mmm, man ar agrāk tā bija, ka negribējās iet pie medmāsas, jo visi redzēs tos ciparus un tā, bet biju es apaļa, bija iemesls, jo svars man daudz lielāks bij nekā citām meitenēm.
bet tagad gan viss mainījies, jo neesmu tā mazā apaļā meitene, un lai vai kā, man ir ĻOTI, ĻOTI nospļauties par to, ko citi saka par maniem cipariem. pirmkārt, esmu garākā meitene klasē, tas arī daudz ko izsaka, mani kilogrami īsai meitenei izskatītos briesmīgi un arī man kādas mazas čiksītes 50 kg izskatītos slimīgi, būtu kaulaina.. un ja cilvēki par šādām atšķirībām nemēdz aizdomāties, viņu problēma.. bet vispār jau, domāju, ka citiem vispār to nevajadzētu zināt/redzēt, ja tu pati nevēlies.
ieteikums par iešanu bara aizmugurē un pazušanu ir labs :D es pati toreiz tā darīju un iegāju vēlāk ar tādu wtf seju , ko? a kapēc man neviens nepateica? izdari tu ar tā, vai arī aizej citā laikā vienkārši.

es vnk labak neietu uz skolu, jo cilveki nav stulbi un ta wtf sejina ir stulba.

labi, ka man tikai pie ģimenes ārstes bija jāiet un skolā pie nekādas medmāsiņas nebija jāiet :-D

Nekad neesmu bijusi klases smagajā galā, bet arī zobojusies par savāk klasesbiedrenēm neesmu.
Man pat domas tādas nebija, viss drīzāk pat nepievērsu tam uzmanību cik sver citi.
Nesatraucies!
Varbūt aizej ātrāk pie māsiņas un palūdz nosvērties ne klases priekšā ;-) Ja skolā ir jauka māsiņa, viņa noteikti sapratīs :-P

Mans ieteikums - varbūt pacenties uz šo dienu īpaši labi izskatīties, jo tā jau ir ja cilvēks ir skaists, tad kg skaits ir diezgan mazsvarīgs. Un mēģini to ņemt vieglāk, maini savu attieksmi, esi pašpārliecināta un ja arī kāds izrāda kādas replikas par tavu svaru, neizrādi, ka tas tevi aizskar.

vienmer bus dala tadu cilveku. berniba to skali pasaka, musu vecuma nokluse un aiz muguras par svaru apruna.
deal with it
vai nu janotieve, vai uzliec miksto :)

gan jau viss nebuus tik traki ka tu te satraucies :-)

Es arī atceros, ka mums tā bija!
Nezinu, kā citur, bet mums, meitenēm, vēl bija līdz pusei jāizģērbjas un tad visu meiteņu priekšā jāsveras!
Kurš kaut ko tādu izdomā?Kāpēc nevarēja iet pa vienam? (t)
Es,piemēram, kad biju mazāka, nejutos diez ko ērti, kad vēl mani varēja pārējās apskatīt! (e)

Laikam bērnības trauma. :-D

Mārdža, Tev tieši piemērota bilde! :-P

Tagad tikai ievēroju! :D
Bet situācija bija kaut kas uz to pusi, kā jau bildē :-P

Nezināju, ka skolā ko tādu dara, manā skolā tā laikam nebija, vai man atmiņa slikta!:OIeteiktu, ietm būs labi, gan jau, ka neviena ac;is nesmiesis, un tās kas aprunā aiz muguras nav cieņas vērtas! :)
par svaru nekad skolā nekompleksoju,bet bija kas cits - balss, kad bija jādzied ikgadejajos pasākumos obligāti, tad visbiežāk "saslimu.."
tagad par to nāk smiekli, bet agrāk nāca asaras..:)

Nu *** taču. Tās, kas sver 40, tāpat redz, ka tu sver vairāk, svēršanās jau neko neizmainīs. Man liekas, ka tieši otrādāk- vajadzētu iet uz skolu un droši un skaļi to ciparu nolasīt, nevis sarkstot un klusiņām. Es laikam biju 2. apaļākā, nu labi, resnākā, manas klasesbiedres bija pietiekami pieaugušas, lai pilnīgi nereaģētu uz manu ciparu.

Varbūt izdomā, ko atbildēt katrai meitenei, ja gadījumaa ļauni ieķiķina. Piemēram: "Ja mana dirsa mani tik ļoti uztrauktu, es to varētu nodabūt pāris mēnešos, bet tavam trīskupru degunam gan neviena diēta nepalīdzēs".