Ui ui ui!

tikai rada problēmas.

ja patīk, gribas, pēctam nav nožēlas.. tad kādēļ ne?

protams, ja radīsies stiprākas jūtas, tad jau ir citādāk,bet romāns.. pēctam būs forši satikt to cilvēku,vismaz es tā justos.

Mans pirmais un vienīgais dienesta romāniņš beidzās tik nelabi, ka nē, nē, nekad vairs. :-D

Šobrīd man tāds ir un rodas jau problēmas. Tā, ka neko labu par to pateikt nevaru. :(

Mans vienigais dienesta romaninjsh jau turpinas 7,5 gadus. :D

Ta ka, ja abi esat brivi - tad kapec gan ne? Kaut gan risks ir liels - ja beidzas nelabi, tad vienam vai otram ari dzive darba sachakareta un visbiezhak no darba nakas aiziet.

var ja var kontolēt savas jūtas un ja zin risku...

Man tāpat kā Zaķim, tikai jau gandrīz 4 gadus :D pirms tā bija iespēja, domāju,ka būtu izvērties gluži labi, bet nobremzēju:)

nu ja abi esat brīvi tad tik uz priekšu

Kā es gribētu, lai manā vietā būtu kaut viens dienesta romāna vērts kandidāts! ne sūda nav :-( :-D

zaudēju darbu.

nav bijis tāda un par to ari priecājos.nenolaizos lidz tādām lietām bet ja butu briva sieviete viss butu savadak!

katte jā es arī gribētu lai ir kāds...bet nu galīgi nav paveicies.. :-/ :-D

Man liekas, ka tas atkarīgs ar ko tas romāns ir. Ja ar šefu, tad jārēķinās, ka pakaļa būs jābučo ne tikai darbā, bet arī privātajā dzīvē, jo konflikta gadījumā ar vienu knipi būsi ārā no darba. Bet ja darbs nav svarīgs- kāpēc gan ne? :D
Ja pati esi augstākā amatā, tad jārēķinās, ka pastāv varbūtība, ka tevi izmanto vai gribēs apčakarēt, lai tiktu tavā vietā. Un ja būs konflikts, atkarībā no padotā morāles līmeņa, var uztaisīt tādu kompromātu, ka pati aiziesi. Atkal risks zaudēt darbu.
Ja līdzvērtīgs kolēģis- atkal jāskatās- dažreiz tur apakšā ir izmantošana. Darbs ir darbs, tā ir konkurence, cīņa par naudu, par labāku amatu- tas vienmēr jāpatur prātā un ideālā variantā jāietur mazliet distance.

Kad strādāju vienā birojā, man bija romāns ar priekšnieku, man bija 20 gadi, viņam 34 gadi glīts, kopts un bagāts.
Viss beidzās ar to, ka aizgāju no darba, jo viņš bija manī ieķēries. Sākām dzīvot kopā, mani aplaimoja ar smukām somiņām, kurpītēm, kleitiņām. Uzdāvināja man 400Ls vērtu rokaspulksteni, bet kad prasīju mašīnu, viņš no manis novērsās, teica, ka izmantoju, viņš apmeta savu kažoku, izšķīrāmies pēc pusotra gada, jo satiku savu tagadēju bumbuli (l)

NU nez.. man viens no darba patika, sagaajaamies, tuseejaamies, bet kad lieta nonaaca liidz gultai.. tas bija drausmiigaakais sekss kaads jebkad bijis.:D peec tam pat iedomaaties par vinju negribeeju. no taa darba naacaas aiziet.:D

ja ir kada vieta, teiksim darbs, kas man riebjas, bet zinamu apstaklu del nevaru neko tur mainit, tad sis saucamais romans man atvieglo smago darba dienu, jo ir kur acis pamielot :-D

Man darbā arī nav tādu, uz kuriem varētu acis pamielot. Ja arī būtu, atturētos. Taču, ja tu esi brīva un viņš arī, tad gan jau dienesta romāniņš var izdoties. ;-)