Attiecibas ar bijušo?

:-D :-D :-D :-D :-D man maajaas staav kaudze ar albumiem, kuros ir pilns miilju bilzhu ar 2 maniem bijushajiem... nu un? bildes - taas ir atminjas....

nu izmetiisi tu piemeeram taas bildes, bet tici man, tas atminjas neizdzeesiis. neko nemaina ir vai nav bildes...

mesv 3 gadus kopa...
man necep tas,ka ar bijušo,bet tieši ar viņu....jo viņiem tur bija tāda mīlestība...viņā tāda perfektā pec viņa vārdiem...vot tas mani besi :-)

Atkarīgs no attiecībām. Protams nekas patīkams tur nebūtu, jo sievietei gribās būt vienīgajai un tā, lai iepriekšējās tiek izsvītrotas no dzīves. Toties pašām visbiežāk pašām pilns ar bildēm un piemiņlietām. Man arī ilgu laiku bija bildes ar ex, vienā dienā (4 gadus vēlāk) izrevidēju, labi ja 1/10 daļa palika! Tas tīri interesei un patīkamām atmiņām, jo tomēr, ja cilvēks ir ilgu laiku bijis dzīves sastāvdaļā, tad gribi negribi atcerēsies.

Dusmoties, man šķiet, jēga nav, jo vienmēr ir iemesls kādēļ cilvēks saglabā bildes. Varbūt nepieciešams laiks, nevis jāgrib, lai pēc 2 mēnešu attiecībām vīrietis aizmirst visas bijušās.

nu bet nezinu..viņi kopā bija pirms sešiem gadiem...
es nevaru nomierinaties....

Kā jau minēju, manas attiecības beidzās 4-5 gadus atpakaļ, bet bildes ir. Pēc tam bijušas vairākas citas vairāk vai mazāk nopietnas attiecības, tomēr, lai arī tās bildes vispār neskatos, viņas nevēlos dzēst/mest ārā.
Tā kā iemesli var būt ļoti daudzi, īpaši, ja bijušas pirmās nopietnās attiecības.
Zinu vien, ka neatbrīvotos no bildēm vien pēc vīrieša lūguma, ja notiktu, tad tikai pēc pašas vēlēšanās, kad būtu tam gatava.

Man arii riebtos redzeet kaut kripatu no bijushajaam muusu maajaas. Pirmajaa meenesii atradu kompii kaut kur dzilumos vienu mapiiti ar bildeem no kaada vinju brauciena, vins uzreiz izdzeesa, tas vairs neskaitaas, man nebija patiikami redzeet kaa vins vinu apskaavis utt.
A taa savaadaak cepuri nost, visu maaju bija ´iztiiriijis´ liidz peedeejam no pagaatnes, kad es paarceelos. Nekaadu sceenu tur nav, bet man par to nav jaadomaa, es pat labpraat nemaz nezinaatu kaa izskataas vinja bijushaas. Var vinam buut atminas, bet manas sajuutas lai ciena. Es arii neglabaaju nekaadus niekus, bildes, daavanas no bijushajiem, priekshkam?.. pacilaat pa briidim un atcereeties vecos labos laikus? Ja cauri, tad cauri... ;-)

Man gan šķiet, ka tā ir nedaudz slimīga greizsirdība uz bijušajām meitenēm. Tieši bijušajām būtu jāsaka paldies par to, ka pašām ir tik lieliski vīrieši, ne?
Katrā ziņā es to tieši tā arī uztveru un, lai gan nedaudz dusmojos par to, ka tieši viņa bijušās vaina ir tā, ka viņš līdz galam neprot man uzticēties, es tik un tā esmu viņai pateicīga, ka nav viņu jebkādos veidos sabojājusi. Tas līdzīgi kā ar mammām, manuprāt. Un draugiem, arīdzan.

Par sevi - man ir visādas bijušā lieta mājas. Viņa drēbes, viņa dvieļi, bumbas, somas... nu daudz kas. Bildes gan glabāju atsevišķā folderī, bet tik un tā pati dažreiz paskatos. Arī tagadējais vīrietis dažas no tām bildēm ir redzējis un dzēst, protams, nav man lūdzis. Manuprāt, ir jārespektē otra pagātne nevis jāuztraucas par to, kas ir bijis.

Bijusajam jasaka paldies? :D Nu es labak atturesos, pateiksu mammai paldies, pietiks :D

karinjo, ne tiešā nozīmē taču. Es kaut kā vienmēr bijušās esmu uztvērusi tieši tā. :-) Varbūt man trūkst kaut kāda greizsirdīguma gēna, nezinu. :-D

Es sapratu.

Es to sevii neizjuutu kaa greizsirdiibu, esmu diezgan paarliecinaata, ka neparaus vinjam sentimentalitaati vairs nekad... Vienkaarshi negribas saakt par to visu domaat, jo es neizbeegami saaktu DOMAAT, kaut ko saliidzinaat pat... Man negribas Vinjas uzburt kaa reaalus teelus savaa galvaa, ja man apkaart buutu taadas taustaamas, atgaadinoshas lietas... Lai Vinjas prieksh manis paliek... kaa teeli, kas nekur neparaadaas MANAAS maajaas, lai ´nepiedalaas´ manaa dziivee. Es neko neaizliedzu, bet labaak, lai es nezinu, ka skiivjus, ko lietojam diendienaa, ir izveeleejusies bijusii utml. :-D

Salome, par to geenu.. es atceros sho to Tevis rakstiito sheit, kas liecinaaja, ka Tev taads meedz paraadiities ariidzan ;-) Gan jau ka mums visaam savaa briidii taads ir, lai cik mees paarliecinaatas arii nebuutu. :)

Es zinu ,ka esmu loti divaina,bet es pat slepoju ar vira bijusas sievas slepem,kur bija iegravets vinas vards-man tas slepes likas seviskas,jo vina bija loti laba slepotaja!Vispar man si sieviete liekas tada loti speciala-ja nebutu mirusi ,noteikti dzivotu vel sodien kopa! (s)
Man patik ,ka maniem viriesiem tas bijusas ir tadas loti izskatigas-man liekas,ka viniem laba gaume! (l) Tas nozime- es ari neesmu zeme metama! :-D

Man ar kaut kur kada bilde un sarakstes fragmenti ar bijuso metajas, bet es tos neskatos.

Man pašai manās mājās ir palikušas dažas dāvaniņas no bijušā, bet tas uzreiz nenozīmē, ka man ir baigās jūtas pret viņu. Es tās uztveru tikai kā dāvanas. Un ir arī bijušas bildes, kuras es vienkārši esmu aizmirsusi izdzēst, bet es tāpat tās neskatijos nekad! :D Man arī nepatiktu, ja manam draugam tagad pa visu māju mētātos kaut kādas grabažas no viņa bijušās un man grozītos acu priekšā! Lai tad nobāž dziļi dziļi skapī, lai es nekad neatrodu! :D
Man liekas, ka ne vienmēr kas tāds, kā, piemēram, tevis minētais piemērs uzreiz kaut ko nozīmē!

Lai to noveerstu, ir jaadziivo jauna dzivesvietaa, tad nemeetaajas.

Man vieglāk būtu visu izmest ārā, nekā katru reizi pārvākties kā es kaut ko atrastu! :D

Manuprāt, tas ir pilnīgi normāli, ka stāv kkur iebāzta kaste ar bildēm. Es savu draugu par neko tādu negrauztu un man vsp tādas domas nebūtu. Tas parāda tikai to, ka šis cilvēks (kurš glabā), ir ar morāli un cieņu. Es vnm esmu uzskatījusi, ka jāciena sava pagātne un arī cilvēki, kas ir bijuši pagātnē. Un tā ir nevis mīlestība vai palikušas jūtas, bet gan cieņa pret savu pagātni un kopā pavadīto laiku ar to cilvēku. Problēma ir tikai tad, ja regulāri tā kaste tiek izvilkta un bildes vakaros skatītas. Tā jau vairs nav tikai cieņa. Es, piemēram, glabāju mīlestības vēstules un jaukas vēstules, kas reiz adresētas man, skolas laikā, gan nopietnākas pēc skolas laika. Pēc tam, kad būs man bērni, kad būs paaugušies līdz interesējošajam vecumam, došu skatīties. Atceros, kad man patika mammas lietas skatīties, tas bija super, tāda saikne starp bērnu un mammu.

man arī daudz kas daudz kur stav pa sturiem, bet tas nenozimee ka to cilveku velos atpakal vai pec vina ilgojos....
tas ir atminas un vesture,kas ar mani ir notikusi un to nevar izdzest.........

par vinu vispar negribas domat

saprotu tevi, manējam bijusī ik pa laikam zvana, ir kopīgi draugi viņiem. Nav forši. Vienreiz man bija slikti, izsauca ātros un atbrauca VIŅA, izrādās ir ārste... tik nepatīkama situācija...
Bet tajā pašā laikā, man arī ir labas attiecības ar bijušo, nesazvanamies bez iemesla, bet ja vajag, tad jā. Bet tas ir varbūt reizi pusgada. Un, jā, bildes man ar viņu ir, jo vienkārši patīk. Draugam ir kaut kādas grāmatas, ko dāvinājusi bijusī, ar ierakstiem pat... besīgi, bet grāmatas labas, tak nemetīs tikai tāpēc ārā,