nu redzi, es uzskatu, ka tas atkarigs no paša cilvēka, jo nekad nevar būt par daudz tās naudas :) respektīvi, vienmēr vajag būt tā, lai vēl mazliet mazliet pietrūktu līdz pilnībai, tad vienmērm vajadzēs tiekties pēc tās, un nekad cilvēks neapstāsties ar teikumu - nu viss, tgd sēdēšu, neko nedarīšu viss mums ir. :) (es to domāju ne tikai par naudu). Un tad laikam sanāk, ka Tu neesi viens no tiem cilvēkiem, kam pietiek ar to, kas ir un tas ir apsveicami! :) Es nekad nespētu sēdēt mājās un paļauties tikai uz vīru, tas būtu garlaicīgi un man vājprātā riebjas rutīna! Tapēc es sev esmu nolikusi daudz mērķus dzīvē, un izvēlējos mācīties medicīnu, jo tur ir nepārtraukta sevis attīstīšana, pilnveidošana, un nekad nevarēs būt tā, ka viss, esmu izdarijusi visu, ko varēju tgd atputisos, nē. :) Ja arī manam vīram peļņa būtu tāda, ka mums nekas netrūktu, taču vienmēr vajag padomāt, ka nekad nav pa daudz un pašam sevi vajag attistit (l) Bet es ari nenoniecinu cilvēkus, sievietes, kam labak patik variants ar neko nedarišanu :) Varbut kādai tiešām tuvāk sirdij ir bērnu audzināšana un kā saka - mājas pavarda sildisana, protams, ideāli, katram savs :) Un jā, man šķiet, ka vislabākais veids kā noturēt attiecibas ideālas ir tas, ka cilvēki var būt kopā, bet tomēr katrs dzivot mazliet savu privato dzivi, lai šķistu otram interesantāks, jāvirzās uz saviem mērķiem, jārealizē sevi :)