vai un kā pielikt punktu?

 
Reitings 1013
Reģ: 27.07.2011

Sveikas!

Nesen jau pukstēju par savu vārda dienu un puiša neizdarību... Bet nu jau 3 dienas vispār nerunājam viens ar otru un man patiešām ir vienalga!

Lieta tāda, dzīvojam kopā gadu. Kad sākām kopdzīvi tad arī sākās kašķi, jo puisim izrādās ir baigās kredītsaistības par kurām nezināju, principā 2/3 no algas aiziet kredītos. Pats visu mūžu strādājis tikai bankās, piedzen parādus :D Un kad pārvācos, tad izrunājām visu par maksājumiem, bet ar laiku viņš to naudu no manis vairāk un vairāk prasīja. Tad iegrābās ātrajos kredītos, tagad reizēm ir tā, ka nostāda mani 2 dienas pēc viņa algas fakta priekšā - ir palikuši 5 ls, un viņam pārtikai naudas nav. Sajūta, ka ar to cilvēku vispār nevar rēķināties.

Pirkām mašīnu, viņš ielika 800 ls, es paņēmu kredītu, jo viņam jau vairs neviens nedod. Tad šis paziņoja, ka rakstīs uz viņa vārda, jo mazums paceļu galvu un aizeju ar visu mašīnu, lai gan kad ņēmu kredītu bija cita runa, to viņš man paziņoja jau esot csdd. Protams, vienalga uzrakstīja uz mani.

Tagad viņš mani apvaino, ka es viņam kaut ko darot aiz muguras, bet necelšot jau augšā. Kad saku, ka nedrīkst apvainot un nepaskaidrot, šis pagriežās un aizbrauc uz visu vakaru pie draugiem. Aizbraucam pie viņa mammas uz Talsiem, aizbrauc vakarā dzert ar draugiem, mani neņem līdz, nākošajā dienā atkal tjipa uz 30 min pie drauga, atbrauc tik pēc 7h, un vsjo braucam uz Rīgu. Jēga man ir bijusi braukt un skatīties tv, jo es tur neko nezinu... un tās lietas atkārtojas un atkārtojas. Bet viņš nesaprot, dusmojas, burkšķ.

Uz svētkiem mani neapsveic, manas dāvanas nomet. Pasaka, ka vienmēr gribu pa savam, nekad neko nedaru kā viņš grib. Bet es cenšos, taisu ēst vienmēr, māju iztīru, rūpējos, domāju kas un kā viņam. Un vienkārši nenovērtē neko.

Ok, neesmu arī zelts. To saprotu, cenšos, piedomāju. Bet, kurā brīdī pateikt STOP? Vai ir vērts runāt jau reizi 17 par tām pašām lietām? Es brīžiem domāju, ka būtu labāk aiziet, bet tad paliek žēl. Kā saņemties?

Vienreiz jau aizgāju, bet atnācu atpakaļ. Negribu tā raustīties turpu šurpu... Saprotu, ka nav sliktu cilvēku ir tikai nepiemēroti viens otram. Bail, ka pierunās palikt, atgriezties. Bail, no tiem strīdiem un emocijām aiziešanas brīdī, jo, protams, man arī ir sāpīgi, lai gan tagad, kad nerunājam, ir vienalga, kas jau daudz ko nozīmē.

26.08.2011 13:48 |
 
Reitings 1013
Reģ: 27.07.2011
ilūzija, es arī cenšos dot pretim, bet vai tad tās ir normālas attiecības?

Vnk gribu saprast, kā saņemties un aiziet, man vismaz ir situācija, ka man vecāki dzīvo Rīgā, varu pie viņiem. Bet es gribu aiziet un viss, pēc tam noturēties pretim solījumiem un lūgumiem. Bet kā? zinu, ka esmu naivs un vājš cilvēks...
26.08.2011 14:41 |
 
Reitings 1906
Reģ: 05.04.2009
pēc pieredzes varu pateikt, ka grūti noturēties, ja ir jūtas pret cilvēku. tad arī visi solījumi spēj ietekmēt un manipulēt.
26.08.2011 14:46 |
 
Reitings 503
Reģ: 29.07.2009
Es saņēmos un aizgāju. Viegli nav, vēl jau svārstos. Bet vispār tas ir traki, jo pieķeroties cilvēkam un baidoties palikt vienam, mēs reizēm paciešam ļoti daudz un jau sākam to pieņemt kā normu.
26.08.2011 14:47 |
 
Reitings 327
Reģ: 21.03.2010
Oi, kā es jūs saprotu :-/
Tādas kādreiz bija manas attiecības...
Tagad jau gadu dzīvoju bezgala laimīgi ar kādu, kas mani novērtē :)
Jums vajag palasīt grāmatu "Sievietes, kas mīl par daudz" vai arī parunāties ar gudrām draudzenēm, kas palīdzēs saņemties!
Lai veicas! :-)
26.08.2011 14:52 |
 
Reitings 1013
Reģ: 27.07.2011
es pat nezinu vairs vai tās ir jūtas vai pieķeršanās... redz vienreiz jau atnācu atpakaļ. Bet nekas jau nav mainījies.
Sakura, tu vispār ignorē zvanus/epastus, tādas lietas? vai arī tomēr runā? un kā aizpildi laiku, lai nebūtu par to jādomā?
26.08.2011 14:52 |
 
Reitings 1052
Reģ: 29.01.2009
manas iepriekšējās attiecības arī bija sliktas, necieņas pilnas. teju 5 gadus izturējām. arī vairākkārt gāju prom un skrēju atpakaļ. bet tad vienā dienā beidzot abi pielikām tam punktu un pa visam. arī man bija maz naudas, nebija kur iet, jo dzimtās mājas pavisam citā LV galā. gribējās skriet atpakaļ pie drauga, bet ne jau aiz mīlestības, bet gan aiz pieraduma un ērtuma. sākumā noīrēju istabiņu dzīvoklī, kur dzīvoja citi jaunieši, pēc laika sāku īrēt dzīvokli ar draudzeni un tad iepazinos ar savu lielisko :) esmu jau gadu laimīga kopā ar viņu un tagad vīrietim pret mani ir cita attieksme. šis mani ciena, mīl, lutina, lolo. viņš ir daudz izskatīgāks, seksīgāks, gudrāks, veiksmīgāks, naudīgāks, mīļāks un visādi citādi labāks par iepriekšējo. un man ir prieks, ka iepriekšējās attiecības toreiz izbeidzām. jā, pirmo 1/2 gadu es mocījos, bet tas bija tā vērts, jo tagad esmu paradīzē. tā kā novēlu jums meitenes, kas ir nelaimīgas attiecībās, nestiept gumiju un iet projām. padzīvot kādu laiku sev, kļūt stiprākām un patstāvīgākām un tad nāks kāds cits, kas, protams, būs labāks. jo diez vai mēs meklēsim kādu, kas būs sliktāks par priekšgājēju :) lai veicas!
26.08.2011 16:30 |
 
Reitings 391
Reģ: 24.04.2009
Daudzi vīrieši saprot kaut ko tikai tad kad no viņiem aiziet , tad sāk novērtēt mūs :-| žēl gan ka ikdienā viņi to nespēj :-/
26.08.2011 16:42 |
 
Reitings 350
Reģ: 29.01.2009
Drausmas!
Puišeļu prātiņi! no tādiem domāju šā vai tā nekas normāls nesanāks! Viņi redz citus, bet ne sevi un ne savas attiecības :-/
26.08.2011 16:45 |
 
10 gadi
Reitings 6339
Reģ: 01.04.2009
kailums,
protams, Tavs stāsts ir iedvesmojošs un prieks, ka Tev viss ir labi, bet ne jau visām viss tik labi nokārtojas.
Man, piemēram, ir jau 24 gadi, aiz muguras 3 ilgstošas,neveiksmīgas attiecības un arī šis vīrietis laikam nav īstais, kā jau to jūtu pēc viņa attieksmes. Sāku jau domāt, vai man maz ir lemta, īsta skaista mīlestība un īstais cilvēks.
26.08.2011 16:48 |
 
Reitings 350
Reģ: 29.01.2009
Mžāze - nenokar galvu! 24 gadi nav pasaules gals, tev vēl būs 25, 26, 27 ,28, 29........ kur katrā gadā pa 12 mēnešiem! :) un kā meitenes teica - JO ĀTRĀK, jo labāk! ja zini, ka jau 3 gadus esi šo laiku izšķiedusi, neizšķied arī šodienu un rītdienu! tās arī ir dienas! kaut lai jau dzīvotu SEV! :-)
26.08.2011 16:53 |
 
Reitings 447
Reģ: 07.03.2009
Ehh, saprotu, jo biju līdzīgā situācijā. Tikai mana vsp bija tāda, ka ar puisi sāku dzīvot kopā jau pēc mēneša draudzības. Pirmais mēnesis bija ideāls, bet otrais - mocības! Tgd domājot, nesaprotu, kā es tā varēju pieļaut ar sevi rīkoties! Un paldies Dievam, viņš aizgāja, bet, protams, gribēja atpakaļ. Bet es izturēju un atraidīju beigās, jo sapratu nav ko. Un visi man skaloja smadzenes, ka nevajaga. Paldies maniem vecākiem un draugiem. Ka viss neieilga un ātri beidzās. Sākumā bija grūti, pieradums, u.t.t. Bet tgd es par to tikai pasmaidu. Jo nav ko sevi šādi ļaut pazemot, dzīve ir tikai viena, labāk tad būt brīvai un darīt, ko vēlas un justies laimīgai tpt. (l) Vajaga tikai GRIBĒT! ;-) Un Jums visām izdosies! ;-)
26.08.2011 17:06 |
 
Reitings 503
Reģ: 29.07.2009
Kalena, nē, vesanāk, jo gribas parunāties. Es atbildu uz katru trešo zvanu, bet ja sāk trakoties, tad metu nost :D Katrā ziņā mana guļamistaba pamazām atgādina ziedu veikalu no viņa sūtītajām puķēm, telefons karsts un e-pasts kūp, bet es ieturu distanci. Katrā ziņā, manā gadījumā viņš mani gaida atpakaļ un es vienkārši skatos, kā ir bez viņa. Tagad uz 2 nedēļām izbraukšu uz ārzemēm, par cik man atvaļinājums. Līdz ar to, rēķinos ar attāluma un laika palīdzību pareizās izvēles izdarīšanā. Bet laiku aizpildīt ir samērā grūti, īpaši jo man ir atvaļinājums. Bet cenšos apciemot visas druadzenes, skatīties Tv, lasīt, sakačāju seriālus visādus utt. Visu iespējamo, izņemot ļaušanos smeldzei :) Turies. Katrā ziņā izdarot izvēli aiziet sākumā ir ĻOOOTI grūti. Bet tad ar katru dienu Tu jūti, ka paliek labāk. Un tad jau pamazām viss kļūst labi un pēc kāda laika Tu sitīsi sev pa plecu un slavēsi, ka nekavējies tādā sviestā. Galvenais izturēt pirmo posmu, kad viss atgādina un saistās ar to cilvēku. Arī māju un ierastās vides, paradumu zaudēšana izsit no sliedēm. Bet tam visam var tikt pāri.
26.08.2011 17:35 |
 
10 gadi
Reitings 10290
Reģ: 29.01.2009
http://cosmo.lv/mine/forum/6/topic/99066/?rand=1062718750

njaaaa, diezgan nesavienojami.
tāpēc, meitenes, neplātieties ar vārdiem!
26.08.2011 17:39 |
 
Reitings 1013
Reģ: 27.07.2011
oij nu piparene zini kā ir, kad cenšas ieraudzīt tomēr to labo un neaiziet? m?
esam daudz kam gājuši cauri, nezinu mīlu vai nemīlu, esmu nogurusi no tām viņa problēmām un cūciskajām rīcībām, bet jā, atbrauc man vienmēr visur pakaļ, uztaisa kafiju no rīta, cepa kotletes un veda uz slimnīcu, un bija problēmas kurās bez viņa nespētu tikt galā. Bet ir lietas, kuras krājas, krājas, krājas, un tad nāk ārā viss negatīvais, kas ir sakrājies un pozitīvo vairs neredz.
26.08.2011 17:48 |
 
Reitings 3022
Reģ: 29.01.2009
Kalena,

tu uzskaiti lietas, kuras viņš it kā varonīgi dara, bet kas, manuprāt, ir loģiskas mīlošās attiecībās. piemēram, vešana uz slimnīcu.

Pēc šī tava topika tomēr izklausās, ka vissirslikti.lv.
26.08.2011 17:50 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits