Vai arī tev ir gadījies totāli neveiksmīgs randiņš?

Dzīvē bija pienācis brīdis kad izlēmu - viss, man beidzot ir jāaiziet uz randiņiem! Esmu mazliet traka un lielum māne, tāpēc centos uz katru randiņu iet ar citu puisi, jo tas taču bija tik jautri. Šodien protams neatceros lielāko daļu puišu vārdus, bet tās situācijas gan. Visus puišus iepazinu kādā no iepazīšanās portāliem, tajā brīdī biju vairākos. Parasti pirms randiņa attinu sarakstes sākumu, lai nesajauktu ar ko puisis nodarbojas un kā sauc.
Pirmais randiņš. Tā pucējos, biju uztraukta, pat autobusā kāds vīrs sāka smaidīt kad kārtojos un draudzenei prasīju vai izskatos labi. Tikšanās vieta bija Zelta Boulingā. Aizgāju uz norunāto vietu, puiša nav, zvanu, saku kad esmu klāt. Stāvu, skatos, kur tad nu būs un hops, durvis atveras no iekšpuses un kamēr apgriezos jau durvis gandrīz manā acu priekšā aizvērās, jo kāds pat nepaskatījās kur es esmu. Sākumā pat īsti nepaspēju nopētīt viņu, bet labi. Uzgājām augšā jāspēlē biljards. Esmu šausmīga spēlētāja, bet tas nekas nebija, jo tāpat puisis visu spēles laiku vaktēja savu alus kausu. Spēle beidzās, gājām pastaigāties pa uzvaras parku laikam. Tur viņš stāstīja kur viņš iepērkās, mazā auguma dēļ bieži apmeklē bērnu nodaļu un tirgus ir pats labākais kur var iepirkties. Man likās, nopietni, tu to man stāsti pirmajā randiņā? Labi kad autobusa pietura bija tuvu, tad varētu notēlot ka man ir auksts un laiks doties uz kojām. Un tas teksts - ja man meitene patīk, tad es viņu noskūpstu randiņa beigās, ja nepatīk, tad neskūpstu. Paldies Dievam, ka paspēju pagriezt vaigu. Hūū, un autobuss jau nāca.
Otrais randiņš. Internetā sarakstījos ar tik foršu puisi. Bildēs izskatīgs, garš, ar tik lielisku humora sajūtu. Protams, ko tur lieki runāties - tiekamies! Nu man likās, būs tik labs randiņš. Un kā šis brašais princis pavēra muti, mana mute bija ciet. Nu tik sievišķīgu balsi un vēl tik staltam puisim nebiju gaidījusi nekad. Esmu ļoti runātīga meitene un šis bija randiņš, kur es nerunāju. Vienkārši noskatījos kino filmu un devos prom.
Trešais randiņš. Jauks puisis ļoti bija. Mana vecuma, tāpēc nedevu lielas cerības, bet uz randiņu aiziet vienmēr jau var. Atkal pucējos kādas 2 stundas, draudzene novēl veiksmi, jo pirmie divi ir bijuši izgāšanās, nu tad lai tas trešais uz veiksmi. No sākuma kino, tad paēdām. Paēst gājām uz Lido, esmu vienkārša meitene, toties labāk paēdu Lido, ne kā Gan Bei šķobos tikai. Kā jau Lido, cilvēki apkārt tāpat daudz. Protams runājamies par to kā izvērsusies dzīve, atceramies labākos dzīves atgadījumus un tad bams! puisi pēkšņi paceļ rokas debesīs un neliels bļāviens:''Paldies tev Dievs!'' Cilvēki skatās uz mums, es klusēju, nezinu ko teikt. Turpināju stāstīt ko iesāku un izlikos kad neko nedzirdēju. Pēc tam sapratu ka viņš pateicās Dievam, ka ir saticis mani. Jauki, bet baisi.
Ceturtais randiņš. Esmu ļoti koša izskata meitene, vismaz cenšos būt. Zili briļļu rāmīši, rozā krāsas mētelītis. Kā var nepamanīt. Randiņš bija norunāts Origo. Puisim skaidri gaiši izskaidroju kā izskatos un kur esmu. Stāvu, gaidu, gaidu. Esmu ļoti nepacietīga un nespēju noticēt kad man ir jāgaida. Saņēmos un zvanīju. Bet viņš gaida mani. Pārpratis vietu kur tikties, tikāmies norunātajā vietā. Bet kā viņš varēja paiet man garām, es nezinu.
Piektais randiņš. Satikāmies pie Olimpijas pieturā, lai aiziet līdz viņa skola. Uzreiz sākās, visi skolas biedri jau padomā kad esmu jaunā draudzene, lai gan tikko esam tikušies. Tas pārdzīvots tika, arī sēžot klasē un noklausoties kā puisis nav nokārtojis eksāmenu. Tad vajadzēja satikt viņa draugu, viņš mūs savāca un cik neērti, bet es uzreiz ieskatījos viņa draugā. Protams neko tādu neizrādīju. Vakara beigās saņēmu sms - tu esi lieliska meitene arī manam draugam liecies piemērota man. Cik jauki, bet man patika viņa draugs, kurš tā teica. Satikāmies trijatā laikam vēl kādas 3 reizes un tad uzrakstīju tā puiša draugam, ka man viņš patīk. Draugs protams uzreiz bija sašutis, jo šī nebija pirmā reize. Satikos ar puisi nr.1 un teicu ka mums nekas nesanāks, es nejūtu kaisli. Un tad satikos ar puiša nr.1 draugu. Pāris reizes arī satikāmies, reti. Bet tad viņš pateica ka negrib neko nopietnu. Kontaktu es centos izbeigt, jo negribēju tik ļoti spēlēties, ne ar savām jūtām, ne puiša. Joprojām ik pa reizei sarakstāmies, tikušies neesam, bet būtu interesanti.
Tipisks randiņa etalons bija kino vai restorāns, pastaiga un pēdējā reize kad mani redzi. Biju skarba, bet parasti tikos tikai vienu reizi. Ar tiem kuriem tikos atkārtoti, tie varēja būt drusku ilgāk laimīgi.
Šie bija pirmie randiņi, kurus atceros. Tad nāca jau nelielas melošanas, lai tiktu uz otru randiņu, kurā mani jau gaidīja. Un puiši tāpēc nesaprata, kāpēc es neēdu rostorānā. Viņi nezināja kad tikko biju iegājusi kojās un uzreiz zvanījusi, kad esmu brīva. Tā es apmeklēju randiņus dien dienām, tas bija mans hobijs. Bija baisa reize ka pēc tam saņemu vēstules ar tekstu - es tevi šodien redzēju ejam pa ielu, kur tu gāji, kas bija tev blakus? Tad gan bija baisi. Bet lai arī uz cikiem desmitiem randiņu nebiju gājusi uz ielas nekad nesatiku kādu citu randiņ puisi. Daži puiši palikuši atmiņā un arī draugu lokā, bet ne ar vienu ne kas neizvērtās kas nopietns un garāks par 3 tikšanās reizēm. Bet tas bija tik superīgi. Cik daudz jaunus cilvēkus iepazinu, jaunu pasauli, darīju tik daudz foršas lietas, ko iespējams nebūtu darījusi pati un satikusi tik daudz vecākus. To nekad nesapratīšu, kā var pirmajā tikšanās reizē jau iepazīstināt ar vecākiem. Labi kad izskatos pēc pareizās meitenes un patīku visiem vecākiem un neiztiksim ar brāļiem vai māsā un draugiem. Ar kādu uzturu vēl kontaktu. Interesanti, bet arī kaut uz pāru stundu tikšanos puiši mani atceras arī pēc gada un pat vairāk. Retu reizi kad bijis labs randiņš un puisis uzraksta tad var gremdēties labās atmiņās vai pat sarunāt jaunu tikšanos.
Vislabāko randiņu pataupīju nobeigumam. Ar šo puisi iepazinos mūsu draugiem.lv. Puisi no Latvijas, bet strādā Londonā nu jau gadus 6. Pēc pus otra gada sarakstes, skype video čata beidzot piekritu aizbraukt pie viņa ciemos uz Londonu. Puisi likās jauks un nelikās maniaks. Draudzenes ļoti sabijās, kā es tā varu. Bet man likās ka man ir tik garlaicīga dzīve, ka es tāpat neko nezaudēšu. Un nezaudēju arī. Draudzene aizveda līdz lidostai, pavadīja. Tas bija mans pirmais lidojums mūžā. 2 stundu lidojuma laikā nogarlaikojos, miru bada nāvē un domāju par viņu, kā tad būs. Un tad kāpām ārā, gāju bara instinkta vadīta. Un tad jau es viņu ieraudzīju. Tas bija maigākais skūpsts uz vaiga, ko esmu saņēmusi savā mūžā. Pretī viņam uzdāvināju mīļu, plīša aitiņu, lai atceras mani. Nosaucu vārdā Bendžamins. Un tad sākās mans ceļojums. Kamēr tikām līdz viesnīcai es ar muti vaļā uz pilsētu. Pirmo reizi ārpus Latvijas, cilvēki tik dažādi. Es laikam tikai klusēju un skatījos apkārt. Tikām līdz viesnīcai. Mm, sapnis ne viesnīca. Hilton viesnīca, gulta kā hipodroms. Tas bija super. Nu ko, mazliet izkravājāmies un devāmies uz Londonu jau pirmajā vakarā. Bijām Londonas acī, staigājām pa tirdziņiem, aplūkoju Big Benu un vienkārši es skatījos uz to visu ar lielām acīm. Un tad jau bija jādodas uz viesnīcu. Protams, pirmā neaizmirstamā nakts, kā tad bez tās. Likās esmu debesīs. Ar svešinieku, Londonā un saskaņa tik lieliska. Super dzīve, ne? Puisi bija izplānojis visu, katru dienu devāmies uz citu apskates objektu, apskatīju tik daudz skaistas vietas, pabiju visādos kino, restorānos, veikalos. mm.
Labākais randiņš manā mūžā. Puisis vienkārši superīgs, izskatīgs pēc vella, gudrs, ar lielisku humora izjūtu, pieaudzis un gultā zināja kas darāms. Vēl joprojām pie atmiņu lietiņām ir nolikts piekariņš ar Londonu, maku vēl joprojām nēsāju un katru reizi izņemt no somiņas, atceros tās lieliskās 4 dienas. Ar puisi nospriedām bija labs romāns, varbūt kādreiz varētu atkārtot. Dažreiz sarakstāmies, kad atbrauc uz Latviju tad arī vienmēr uzraksta, bet nesanāk satikties. Tās paliks manas mūžā labākās atmiņas.

No visiem randiņiem ieguvu ļoti lielu pašapziņas pacelšanos. Biju sāpīgi šķīrusies un sagruvusi. Ja nebūtu šo neskaitāmo puišu un randiņu, puķu, komplimentu, es nebūtu tik viegli tikusi pāri. Tas deva jaunu skatu uz dzīvi un labi pavadītu laiku. :)