Vai arī tev ir gadījies totāli neveiksmīgs randiņš?

Tas viss notika siltā vasaras pēcpusdienā, puisis šķita jauks un tik patstāvīgs - labs darbs, savs auto, dzīvoklis, ar nākotnes plāniem un mērķiem. Kādu vakaru aicināja mani vakariņās, bet nebija varējis izlemt kurp mani vest, tad nu viņš atbrauca man pakaļ un kopīgi nolēmām doties uz kādu klusāku miestu, netālu no ierastās Rīgas burzmas. Bijām jau izbraukuši, kad viņš piedāvāja pa ceļam, pirms vakariņām, iebraukt Mcdonalds pēc saldējuma, domāts-darīts. Maksāt pašai par sevi nekad nav bijušas problēmas, bet šoreiz puisis jautāja, vai es arī viņam uzsaukšot saldējumu.. es nedaudz apmulsu, bet piekritu. Iedevu viņam savu naudu, lai viņš samaksātu, kad saņēmām pretim saldējumus no pārdevējas, puisis ielika manas naudas atlikumu sev kabatā un uz manu divtik apmulsušo skatienu atbildēja, ka jā, paņēmis naudu! Vakars neturpinājās ar vakariņām, bet gan vienkārši aizbraukšanu līdz izvēlētās vietas durvīm un griešanos apkārt, lai dotos mājup, jo nebija vairs garastāvokļa jaukai čalošanai pie galda! Summa jau nebija liela, nedaudz zemāk par 10 Ls, bet šis žests par viņu kā vīrieti, man sabojāja visu iespaidu. Protams, nākamā tikšanās reize bija tik vien, cik man viņam pateikt, ka viss ir beidzies.

Silta, saulaina pēcpusdiena. Man zvana telefons. Nesen iepazītais puisis aicina mani pastaigā. Puisis man tiešām bija ļoti iepaticies, tāpēc ilgi nedomājot, piekrītu uzaicinājumam.
Protams, neliels stress. Jātiekas pēc neilga laika. Saprotu, ka laika vairs uzposties nav, tāpēc, lai ietaupītu laiku, īpaši nekrāsojos, paķeru saules brilles un skrienu uz randiņu.
Satiekamies. Puisis puķes vietā uzdāvina saldējumu. Prieks vēderam un nevīst. Abi kopā ejam pastaigā. Apsēžamies uz soliņa... un hops... aiz manām brillēm ielido lapsene. iespiedzu ārprātīgi puisim ausī. matos ieķerās brilles. jūtu kodumu un vēl, kārtīgi raujot tās brilles nost, iemetu ar tām puisim pa seju. DRAUSMĪGI! Puisis abstulbis uz mani skatās. Un es saprotu, ka mana acs ir sākusi pampt. pusis grib kaut kā palīdzēt - bet lieki. Un es saprotu, ka mans ideālais randiņš ar superīgo puisi ir beidzies, sāpes drausmīgas un man negribot (pat ļoti) sāk asaras ritēt pār vaigiem. puisis apskāva mani. pasmējās. pateica, ka uz labāku randiņu viņš nav bijis. :D paķēra mani pie rokas un aizveda mājās. Par laimi šis nebija mūsu vienīgais randiņš, toties viennozīmīgi drausmīgākais.

Šāds randiņš man bija pirms kādiem 3 gadiem, kad vēl nebiju satikusi savu tagadējo draugu. Biju brīvas meitenes statusā un, protams, atvērta randiņiem. Sarakstījos ar kādu pusii, kas it kā bija pat nedaudz pazīstams, zinājām viens otru, bet reālajā dzīvē maz bijām saskrējušies aci pret aci. Kādu dienu norunājām satikties. Protams, kā jau uz randiņu nolēmu vilkt savus mīļākos augstpapēžu zābaciņus. Par nožēlu man, īsi pirms randiņa pamanīju , ka tie vienā vietā ir nedaudz atlīmējušies, bet nospriedu, ka to nevarēs pamanīt un uzvilku tos tāpat.. Domāju, ka tas mani nomocīs visu vakaru, taču ieraugot puisi, mani apavi palika otrajā plānā.. Es nebiju domājusi, ka viņš būs TIK maza auguma, un uzvelkot augstpapēžu kurpes biju tieši situāciju padarījusi vēl sliktāku. Mēs aizbraucām ēst hamburgerus un, protams, manas domas vislaik nomocīja viņa īsais augums, un arī, kā pieklājīgi pateikt, ka ēdot hamburgerus viņam visa mute ir nosmērējusies... Šis randiņš bija mūsu pirmais un pēdējais. Bet atgad atceroties var pasmieties :)

Jāatzīst, ka uz randiņiem nēsmu gājisi, bet viens kuriozs stāsts ir saistīts ar šo tēmu.
Biju ciemos, un nolēmu pačatot, vairs neatceros kāds saits tas bija. Reģistrācija šim čatam vajadzīga nebija, izvēlējos diezgan netradicionālu niku - "kuce",protams, tūlīt bij daudz rakstītāju un jautājumu saistībā ar izvēlēto niku. Laika gaitā sarakstījos ar 5 puišiem, kas pēc sarakstes likās tīri jauki un interesanti sarakstes biedri. Čatojām paris stundas un aizčatojāmies līdz randiņam. Es piekritu ar visiem 5 satikties, tika norunāta (ar visiem 5) viena vieta un laiks. Protams, nākošā dienā es nekur neaizgāju, bet būtu interesanti bijis pavērot no malas, uz pieviltajiem puišiem, kurus es nekaunīgi piemāniju... :(