Brīžiem liekas, ka dzīve mums ik pa brīdim uzkrauj kādu smagu nastu un smagi stradajot, mēs to pamazām noveļam no pleciem. Attiecības ir sarežģīta nasta, ja abiem nav vienādi stipras jūtas.
Šobrīt savā dzīvē atrodos uz jauna ceļu kopā ar visbrīnišķīgāko cilvēku pasaulē, un tieši šajā mirklī varu droši sacīt, ka pirmo reizi mūžā mācos saprast, ko nozīmē mīlēt un tikt mīlētai. Mana visbrīnišķīgākā vecmāmiņa pasaulē saka, ka esmu pelnījusi šo laimi, esmu pelnījusi būt laimīga. Atcerotie...
Ir pavasaris. Maijs, ja gribam būt precīzi, tātad jau pat ļoti pavasaris. Mēs, cilvēki, nezinu kāpēc, esam izdomājuši, ka šajā gadalaikā kaut kas ir jāmaina. Nav svarīgi, vai tas ir svars, attiecību statuss vai, varbūt, darba vieta.
Līdzko uzzināju, ka man būs vispārējā anestēzija, mazliet sāku satraukties, meklēt googlē, kas tas ir par zvēru un kā tas iespaido organismu. Protams, ķēros arī pie jaunas cosmo diskusijas veidošanas. Paldies, visām, kuras atbildēja un lielākā daļa sabiedēja. :) Absolūti negribējās pielekt sēdus operācijas vidū un brēkt kā aizkautam zvēra...
Šodien atklāju,ka esmu nežēlīgi greizsirdīga. Arī pret to,kas nekad nebūs mans. P.s Kādu dienu saņemšos un ielikšu stāstu..
Kārtoju skapi - sava vīrieša drēbes pārcilāju un secināju, ka jāiepērk jauna apakšveļa viņam :) No sākuma domāju, lai pats pērk, bet tad aizdomājos - ja nu viņš pēkšņi satiekas ar citu sievieti asu izjūtu meklējumos, tad jau mani kaunā iedzīs ;/
"Sākot no šodienas, esi neatkarīgs, skaties pasaulē ar savām acīm, nevis citu acīm. Tiecies pēc piedzīvojuma, kas apliecina, ka esi dzīvs. Riskē iet pa ceļu, pa kuru neviens neuzdrošinās iet." (Paulu Koelju)
