Lasītāju blogs

08.09.2015 | Meduuza
 

Esmu resna!Pashveerteejuma nekaada! Kauns liist bikini! un ak, Dievs-taadu ziloni redz jebkursh pretim naakoshais viirietis. O,bozhe , vins uz mani paskatiijaas ar taadaam aciim- noteikti, riebuma paarnjemts nodomaaja: "Jeezinj kaads valis, to pat ar 10 harpuunaam no kaatiem nenogaaztu"..... Shaadas domas parasti klejo apaljiigo sievieshu viduu....

 
07.09.2015 | Sikernieks 2
 

Vispirms- lai ir neliels ekskurss vēsturē. Mums šī "tradīcija" laikā un nelaikā dzert- nāk jau no 17. gadsimta. 1600'tajos- kad vācu muižniecība plauka un zēla, tad tā kasta vienmēr saskārās ar zemnieku nemieriem. Un tika atrasts "līdzeklis", kā šos nomierināt. Tā bija – "vienkāršo ļaužu" dzirdināšana.

 
04.09.2015 | Sikernieks 2
 

Kādā kantorī darbu uzsāk divas sievietes. Apmēram vienādā raksturā, un ar vienādām darba spējām.

 
02.09.2015 | Sikernieks 2
 

Vispirms vienosimies, kas tad ir vienkāršie. Viņi var būt vizuāli pat skaisti un labi saģērbušies. Taču pasauli uz priekšu nevirzīs. Tikai patērēs to, ko izdomājuši un uzražojuši trakie. Tie, kurus mēdzam apzīmēt par "masu". Tie, kuri veido arī "statistiku". Tie, kuriem mērķi ir piezemēti. Un viņi, ar kuriem ne...

 
31.08.2015 | keepitup
 

Vēlējos padalīties ar šīm rindiņām, kuras rakstījis Arvīds Kalme savā grāmatā "Kāds esmu es".

 
30.08.2015 | DzīveDzīvīte
 

Dzīvojot kopā ar vecākiem ir grūti saprast, kam nauda aiziet un cik grūti tā nāk. Vienmēr esmu bijusi tā, kurai vajag labas mantas, drēbes. Vārdu NĒ es nesapratu. Zinot, ka mani vecāki strādā labos amatos, nesapratu, kāpēc viņi nevar man nopirkt tādas lietas, kādas ir pārējiem….Biju dusmīga uz viņiem, domāju, ka pēc vidusskolas netērē&sca...

 
29.08.2015 | Sikernieks 2
 

Izredzētais- tas esmu gan "Es", gan arī "Tu". Bet- kā tikt pie šādas izredzētības?

 
27.08.2015 | Sikernieks 2
 

Aizvien mani darba teicieni. Šodien- ceturtais desmitnieks.

 
26.08.2015 | Elina_meow
 

Depresija aizvien vairāk un vairāk pārņem cilvēku ikdienu pārvēršot to cīņā pašam ar sevi.

 
26.08.2015 | Pārsliņa
 

Te, nu, es esmu - sēžu istabā, kurā uzauga mans tēvs un no dzīves šķīrās mana vec-vecmamma, mājā, ko uzcēlis mans vectēvs, uz dīvāna, kas kalpoja par manas pirmās mīlestības kapavietu (vai vismaz to vietu, kur lielākā daļa salsūdens izdalījās no mana ķermeņa asaru veidā, apraudot šo nelāgi lielisko dzīves notikumu). Ja manas pa&sca...