Kaut kur kādam pasaulē šobrīd ir auksti, kaut kur šobrīd pulkstens ir pieci, varbūt.
Kaut kur pasaulē ir kāds cilvēks, kurš piedzima vienlaicīgi ar mani, iespējams, jo pasaule taču it tik liela un mūsu ir tik daudz.
Es skatos pa logu,brīžiem, un domāju cik netīra ir iela,nē uz tās nav papīru pudeļu vai citu liela izmēra drazu. Bet cik daudz košļājamo gumiju salipušas uz bruģa... Kāpēc ir tik grūti tās izmest miskastē? Iedomājies,kā būtu,ja tās visas kāds lipinātu virsū tev!? Es zinu, tā ir jocīga iedoma.
Tikko garām pabrauca onkulis, es zinu, viņš ir ielu muzikants. Un kad viņš spēlē daudzi ,varbūt domā, nabaga onkulis, viņam jāpelna nauda uz ielas un tikai iemet pa monetai,kāds arī pa kādai papīra banknotei, un viņš nemaz nav nabaga, es domāju,viņam ir vairāk naudas nekā man. Vai viņš to ir nopelnījis? Es nezinu. Tas ir kā uz to skatās,bet es monētu neiemetu,jo man šķiet labāk to noziedot kādiem slimiem bērniem, kuri arī ir pelnijuši dzīvot pilnvērtīgi un priecāties par dzīvi.
Bet nu tas tikai tā, filozofējot.
