Par pašnāvībām, neatdotiem banku kredītiem un interneta komentāriem

20.06.2013, Edmunds3

Lielākajā daļā interneta portālu pie ziņām par kādu traģisku notikumu, kad tiek vēstīts par bojā gājušu cilvēku, komentēšanas iespējas parasti ir liegtas, tomēr, manuprāt, tādējādi tiek liegta arī iespēja sabiedrībai uzzināt ko vairāk par notikušā apstākļiem un par to, kādi ir notikušās nelaimes iemesli. Tādējādi tiek arī mazināta iespēja nepieļaut šādas nelaimes turpmāk, nākotnē. Bieži vien Latvijas iedzīvotāji, ciešot trūkumu, spiesti ņemt neskaitāmus kredītus, un, nespējot tos vairs nomaksāt, izmisums ir tik liels, ka tiek pieņemts lēmums dzīvi beigt pašnāvībā. Tā ir lieta, par ko jārunā visas valsts mērogā, tomēr mediji un žurnālisti, vēstot par gadījumiem, kad kāds valsts iedzīvotājs ir izdarījis pašnāvību, nemaz nepainteresējas par sīkākiem iemesliem, un, liedzot komentēt rakstus arī sabiedrībai, patiesība bieži vien paliek nenoskaidrota un tādu nelaimīgu gadījumu notiek aizvien vairāk un vairāk. Cilvēki, kuri izlēmuši beigt savu dzīvi paši sevi nonāvējot, iespējams, domā, ka valstij uz viņiem nospļauties, un bieži vien šādas domas ir ne bez pamata, tomēr pirmsnāves vēstules ar skaidrojumu par to, kādēļ tas ticis darīts, atstāšana var būt ļoti nozīmīga, lai šādu nelaimju turpmāk notiktu mazāk. Iedzīvotāji, kuri vairs neredz risinājumu problēmām, ar kurām tie saskārušies, pašnāvību galu galā varētu veikt vainīgā – valdības, bankas, policijas u.c. nama durvju priekšā, lai atbildīgie jūt kaut nedaudz kaunu vai vismaz neērtības.Esmu gatavs atbalstīt visu to pašnāvnieku ģimenes, kuru radinieki, beidzot dzīvi šādā veidā, ir atstājuši pēcnāves vēstījumu vai darījuši to kādā sabiedrībai noderīgā veidā, pievēršot pēc iespējas lielāku uzmanību. Tāpat arī aicinu vērsties to piederīgos, kuriem ir pamatotas aizdomas, ka par pašnāvības iemeslu kalpojis laikā neatdots bankas kredīts, parādu piedzinēju agresīvā rīcība vai valsts institūciju bezdarbība un atbalsta trūkums. Mani var sazvanīt pa tālruni 29222919 vai atstāt ziņu draugiem.lv

 
Komentāri [1]
 
+0
Sākot lasīt šo rakstu, mēģināju saprast, kāpēc gan autoram nepatīk, ka pie tādiem rakstiem komentāri ir liegti. Izlasot rakstu līdz galam, sapratu, kas te patiesībā notiek.
Par visu pēc kārtas - sakarā ar to, ka komentēšanas kultūra mūsu valstī ir zem katras kritikas, tad es tikai atbalstu komentāru liegšanu pie šādiem rakstiem. Visiem tāpat ir skaidrs, ka, no 200 komentāriem, apmēram 182 būs negatīvi. Cik no tiem par to, ka valstī bardaks, cik par to, ka gan jau cilvēks pats vainīgs, nemēģināšu prognozēt. Tieši šādās attiecībās komentāri ir zem jebkura raksta - jebkurā sadaļā, par jebkuru tēmu. Vismaz mani audzināja tajos laikos, kad par mirušajiem nebija pieņemts sliktu runāt, bet netā jau tas nestrādās. Lasot tālāk vispār žoklis atkārās. Kā vispār doma nāk prātā - mudināt darīt sev galu noteiktās vietās? Amorāli divu iemeslu pēc. Pirmkārt, tāpēc, ka publiska vieta ir publiska vieta. Tur ne tikai politiķi staigā. Pāris gadus strādāju par auklīti. Jauka, gudra trīsgadniece. Katru dienu gājām cauri visam centram uz bērnudārzu, vakarā nācām atpakaļ. Jau par ubagiem skaidrot bija grūti, kur nu vēl, ja pa ceļam līķi mētātos. Savu bērnu man vēl nav, bet tā bija vērtīga pieredze, lai skatītos uz daudzām lietām savādāk. Tāds politiķis tiešām iespējams paies garām un pat nemanīs. Bet bērni?
Otrkārt - mums jau ir populāra aplama vieta, kur līst - Vanšu tilts. Lai gan, kopš tas ir savilkts ar dzeloņdrātīm, arī alternatīvas jau pavīdējušas. Pašnāvība ir lieta, par kuru ir kārtīgi jāpārdomā. Manuprāt tās izdara tikai vāji cilvēki. Kredītparādi? Var vienoties par savādāku grafiku. Ja nevar ar kredītdevēju, tad ar tiesu izpildītāju gan varēs. Bail nonākt parādnieku sarakstā un tuvākajos 5 gados nedabūt nevienu citu kredītu? Ja ar šo netiec galā, ar nākamo ar netiksi. Un varbūt pat tā arī labāk, ka nedos. Jāpārdomā, no kā esi uz mieru atteikties un cik tālu pārkāpt pāri savam ego. Zupas virtuve ir labāka par nāvi. Lepnums neļauj iet nokārtot maksimāli daudz pabalstu, ja ar to ir par maz, iet strādāt darbu par komisku algu, vai pat divus tādus darbus? Tad tas lepnums ir jānovāc. Jālepojas ir ar to, ka spēj saņemties spēku kādu brīdi eksistēt, darīt smagu darbu un no tā celt dzīvi no jauna, nevis lecienā no tilta jājūtas kā varonim, jo saņēmies lekt. Nobeigumā gribēju jautāt - kāpēc piedāvā palīdzēt piederīgajiem, nevis pašam lecējam, pirms vēl tas ir izdarīts? Tu gribi jezgu ap publiskām pašnāvībām, jebšu palīdzēt tās izbeigt?
P.S. Dažus gadus atpakaļ pati dēļ tā visa biju pilnīgi bez nekā palikusi, pat bez dzīvesvietas. Mājas un džipa man vēl nav. Ir dzīvoklis un pagājušajā gadsimtā ražots transportlīdzeklis. Ir ko ēst un ko mugurā vilkt. Nav tā, ka neko nevar, tas tikai ir ļoti, ļoti grūti. Vajag saņemties, nevis domāt, kurā kokā būtu vērts pakārties.
05.07.2013 07:18 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits