Mēs esam mēs paši...un ne tikai

04.11.2012, pelux181

Ik rītu pamosties ar domu par vakaru. Tikai kaut kur izpaliek tā diena, kas vēl jāizdzīvo. Un tā var sagādāt miljoniem pārsteigumu, raižu, emociju.

Cik grūti ir būt "sev pašam", jo vienmēr tevi apspiež cilvēki no malas. Tevī krājas kluss ienaids pret kādu pastāvošo kārtību, tas pāraug no čuksta kliedzienā, kuru tev bail izkliegt. Jo, ja riskēsi, no tevis novērsīsies draugi, paziņas.

Tev ir grūti, to negrib saprast neviens. Neviens nejautā, kā tu esi visu šo laiku dzīvojis, kā pret tevi izturējušies, vai maz tev ir kaut viens draugs? Ziniet, nav gan neviena, bet tā jau nav jūsu problēma. Jums ka tik noriet un savas negācijas mest uz galvas. Jums jau ka tik savu viedokli aizstāvēt un citiem uzspiest.

Ir grūti aizvadīt dienu vietā, kur neesi gaidīts, kur tevi neviens negrib redzēt. Skola vai darbs- visur ir sava izdzīvošanas skola. Un ja tu nesaplūsti ar fonu, bet izcelies savādākā krāsā, tad tu esi miris, nepareizs, idiots.

Bet gribas būt sev pašam. Pienāk laiks, kad apnīk mosties no rīta, lai uzliktu sev "pareizās" krāsas masku. Tajā paliek smacīgi un sagribas staigāt bez maskas- būt brīvam.

Atvainošanās. To negrib saprast. Tu skaties uz debesīm- apvainojas tie, kas sēž uz zemes. Tu raugies uz zemi- apvainojas debesis. Izdabāt nav iespējams nevienam. Un tas nav jādara. Domāsi par sevi- egoists. Kā tad lai eksistē? Mūžīgā naidā no līdzcilvēku puses?

Tev nav neviena drauga. Tikai kaudze ar paziņām. Kāpēc nav draugu? Nezinu, jautā to sev pats. Laikam tava ticība vai neticība neatbilst vispārpieņemtajiem standartiem. Vienam tā ir uzdzīve, citam- "pareizā" un ideālā dzīve. Atkal jāizdabā katram indivīdam.

Tu esi, kas tu esi. Tev ir ķermenis, vārds, gars. Tu mīli un esi mīlēts. Ko domā tie-no malas- nav tava darīšana. Tas ir galvenais, kas jāsaprot.

Tu jau esi tāds dīvainītis, kas raud, ja dzīvniekam kāds nodarījis pāri, kas nīst cilvēkus un to paradumus... Bet pasaulē ir vēl kāds tāds pats, atrodi to un draudzējies.

Visas tavas sāpes un domas var izteikt. Tikai saki tās kādam, kas nepalaidīs pasaulē. Jo pasaule ir skarba, tavas domas tur nonīks un tiks nicinātas.

 
Komentāri [6]
Kārtot pēc jaunākā / vecākā
 
+0
Tiešām ļoti skaisti un bēdīgi.... Dzīvo bēdām priekiem..:) :(
11.11.2012 23:02 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Tik ārkārtīgi skaisti un tajā pašā laikā skumīgi.
10.11.2012 13:03 | saite | Atbildēt
 
 
+0
loti pardomats teksts, lika aizdomaties!
08.11.2012 09:43 | saite | Atbildēt
 
 
+0
tik ļoti raksturo mūsdienu pasauli un diezgan nožēlojamo,bet patieso dzīvi!
08.11.2012 01:57 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Ļoti skaisti uzrakstīts.
05.11.2012 16:02 | saite | Atbildēt
 
 
+1
Lasu šo ierakstu un katrā rindiņā atrodu sevi!
04.11.2012 20:05 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits