Sāpes...

04.04.2012, Monta24

Manī ir sakrājušies pārāk daudz jautājumi...

Kādēl es vispār piedzimu?Kādēļ mani dzīve un liktenis tā pārbauda, ka es vienīgais,ko esmu savā dzīvē jutusi ir sāpes?Kad reiz man būs iespēja jsuties laimīgai un smaidīt no sirds, ne tikai tēlot smaidu un iekšēji asiņot un raudāt?

Ir pārāk daudz lietu sakrājušās manī...Tās visas grib izlauzties brīvībā asaru veidolā, bet...Es neesmu spējīga raudāt...Gribu kārtīgi izraudāties, bet nesanāk...

Vai tiešām vienu dienu manām ciešanām nepienāks gals?

Kā ir teicienā "Skumjas-tas ir nodoklis par laimi"...Tad sanāk, ka es esmu šos nodokļus krietni pārmaksājusi, jo es laimīga nekad neesmu jutusies...Pat ne agrā bērnībā...

Kad pienāks tas brīdis, kad es beigšu sevi ienīst?No šīs sajūtas ciešu es, cieš mani draugi un kolēģi, jo es pat reizēm necenšos tēlot smaidu...Ja šādi turpināsies, tad es negalvoju par saviem darbiem...Varu pateikt atklāti-es jau vienreiz mēģināju padarīt sev galu...Jūtu, ka varbūt tas notiks atkal...Vai arī es atkal sākšu spēlēties ar žileti, lai gan cenšos pēdējās dienas no tā atturēties tikai tāpēc, lai nesāpinātu apkārtējos un viņi nenojaustu to, kā es tagad jūtos...

Varbūt ir kāda iespēja tam tikt pāri?Man vienkārši nav variantu un es drīz tiešam iespējams vairs neizturēšu šīs iekšējās sāpes, kas nepazūd, bet ar katru nodzīvoto dienu kļūst arvien lielākas...

Komentāri [7]

Kārtot pēc jaunākā / vecākā

Alise27

Man arī dažkārt uznāk šādas pārdomas, un ir grūti viņas dabūt ārā no galvas. Tomēr tādās reizēs es padomāju par to, kas man ir - draugi, ģimene, utt. Jā, ir daudz kas vairāk, ko es savā dzīvē gribētu iegūt, bet es dzīvoju ar domu, ka viss sliktais, kas ar mani notiek, atmaksāsies ar daudziem prieka brīžiem! :) Šādos brīžos man noder salīdzinājums, ko reiz kāds gudrs cilvēks izteicis:
Sporta mašīnas, protams, ir skaistas, dārgas un otras, bet tajās pietiek vietas tikai tev un vēl vienam cilvēkam. Ja skaidri zini, kas ir šis cilvēks, tas ir jauki. Bet ja ir kas viarāk, ko vēlies paņemt līdz, sporta auto ir jānomaina pret VW busiņu. Tajā var saiet vairāk draugu un emociju.!
Turies!

08.04.2012 19:56 | saite | Atbildēt

Adria1

Neskumsti.. Ir tādi cilvēki, kurus dzīve nežēlo ilgi jo ilgi, bet tad.. vienā mirklī viss mainās par 180 grādiem! Saskati savā dzīvē kādu gaišo stariņu, kādu laimes avotu, jo neticu un negribu ticēt, ka viss ir tik melns kā mālē.. Un kāpēc Tu sevi ienīsti? Par ko? Par to, ka piedzimi?
Tu esi šeit un tagad, jo Tev uz šīs, teikšu godīgi, nežēlīgās pasaules, ir kāda sūtība. Es neesmu no tām, kura tic Dievam, bet arī nenoliedzu, ka ir kaut kas Augstāks par mums, tici arī Tu!
Viena lieta, kas man ir palīdzējusi justies noderīgai, justies LAIMĪGAI - brīvprātīgais darbs. Darbs ar bērniem/cilvēkiem, kurus dzīve nav lutinājusi vēl vairāk par Tevi! Bet šī sajūta pēc šī "darba", kad esi pavadījusi laiku ar viņiem, viņu smaidi, apskāvieni un sirds siltums, ir pats jaukākais pasaulē, jo Tu apzinies, ka ir cilvēki, pat sveši, kuriem Tu esi vajadzīga, kaut tikai ar savu esamību, savu būšanu viņam blakus..
Padomā par to!
Smaidi, saule, dzīve Tevi vienkārši pārbauda, cik stipra esi.. Un noteikti esi stiprumstipra, ja vari izturēt šo visu!
Bučas!

08.04.2012 01:24 | saite | Atbildēt

Man ir ko teikt!

Kad man bija 16 es jutos tapat... vajag atrast dzivei vertibu vai paaugties :D un padomaa kapec ir tas sapes, varbut tev vnk vienmula dzive, sac nodarboties ar kaut ko, lai nav jadoma par tam tavam sapeem...

06.04.2012 21:33 | saite | 1 atbilde | Atbildēt

Monta24

Diemzel vai par laimi, bet man jau sen vairak nav 16 gadu...Un es bezdarbiba nesezu,bet gan stradaju, turklat man ir ta, ka es esmu bezmaz vai katru minuti saplanojusi ta, lai kko daritu, lai nebutu jadoma...bet diemzel atrodas tadi brizi, kad paliek laiks domasanai...

07.04.2012 19:22 | saite

emanuelle2

Nu te es teiktu-liekas ir tiesaam depresija,ja saki ,ka nevari pat paraudaat!Vai nav nekaadu iespeeju pakonsulteeties ar aarstu psihiatru?Noteikti ieteiktu!Liekas ,ka vaardi "turies" te noteikti nepaliidzees!

05.04.2012 18:52 | saite | 1 atbilde | Atbildēt

Monta24

Man jau viens labs draugs teica, lai aizeju pie ta arsta, bet vins tapat neko nespes palidzet, jo man pasai ar to jatiek gala...

07.04.2012 19:19 | saite

Lex

""viss ir viens un viens ir viss"............Mēs nevaram atdalīt sevi no pārējās pasaules, un, ja mēs to darām, tad mēs ciešam." Tavis pašas citāts, ne tā? Neatdali tad sevi no pārējās pasaules, neciet iekšēji, meklē mīlestību jebkurā pasaules formā. Tavām ciešanām pienāks gals, bet Tev ir izvēle ciest vai nē. Es zinu, cik viegli, bet tajā pašā laikā sāpīgi, ir slīgt dziļāk un dziļāk tumsā, un ir tikai cerība, ka atnāks kāds un vērsīs visu par labu. Tā var notikt, bet var arī nenotikt, tāpēc jāsāk meklēt gaisma sevī.
Laime nav sajūta, ka viss ir kruti un skaisti, laime ir dzīvot, ražot un baudīt mīlestību, bet mīlestība ir viss - katrs cilvēks, katra lieta - viss ir viens un viens ir viss. Tāpēc ir jāpieņem, ka šī pasaule dažkārt nav pilnīga, jo mēs it kā ciešam, bet mums ir spēks darīt to pilnīgāku. Un tas viss sākas ar sevi - izjust pateicību, prieku un mīlestību par sevi.
Saprotu, ka nevar tā pateikt vārdus un otram paliks labāk, bet nu centies, centies virzīties uz gaismu un Tev atvērsies atbilžu pasaule...

05.04.2012 12:00 | saite | Atbildēt