nezinu manuprāt tavos vārdos ir sajūtamas skumjas vai pat sāpes no iepriekšējās pieredzes mīlestībā..ja es tomēr nemaldījos tad gribu tev pateikt , ka agrāk domāju tieši tā pat ,kad nu pienāks mans brīdis ,kad es beidzot sastapšu savu īsto ,kad tā mīlestība būs abpusēja???? :-/ un tad notika ,tas tiešām notika un viss negaidītākajā brīdī. Tad kad sastapu cilvēku, bez kura pašlaik neiedomājos savu dzīvi , man bija daudz problēmu , bet viss kaut kā nemanāmi atgāja uz otro plānu un es kļuvu laimīga..bet ko es gribēju tev ar to pateikt? To ka katram pienāk īstais brīdis un tu sastapsi savu īsto, bet negaidi to ,tas atnāks nemanāmi :-P (l)
Boss, man ļoti patīk Tavs komentārs. Ir labi uzzināt citu cilvēku domas un viedokli. :-) Un es piekrītu tam,ka ir jāmīl svei. Un to es laikam vēl neesmu līdz galam iemācījusies. Varbūt pat nekad neesmu to mācējusi.
Es nevarētu piekrist. Pirmkārt, apzīmējums "the greatest thing" ir relatīvs. Izsakot šādu apgalvojumu, Tu nostādi mīlestību kā savu dzīves prioritāti. Tas, protams, ir labi un pareizi, jo mīlestība ir mūsu eksistences pamats, bet tā neaprobežojas ar otra cilvēka mīlēšanu un attiecībās būšanu, ja tas ir tas, ko domāji ar šo citātu. Es uzskatu, ka cilvēkam ir jāsāk ar sevis mīlēšanu, izprašanu, kāpēc viņš tā domā, tā dara, analizēt savu attīstību. Iemācīties mīlēt un tikt mīlētam mēs varam dažādos formas veidos - mīlēt otru cilvēku, mīlēt savus bērnus, mīlēt savu darbu, utt. Par pasaules komentāru, es varētu piebilst, ka šie smagākie pārbaudījumi droši vien ir ļoti individuāli. Patiesībā, nekad neesmu domājusi, ka pacietība sagaidīt īsto brīdi vispār pastāv manā dzīves uztverē. Iespējams, esmu sev iegalvojusi, ka viss, kas notiek ar mani ir tieši īstais brīdis un citādāk nav iespējams, ja vien nedzīvoju pagātnē vai nākotnē. Lai neviltos, jāizvairās no idealizācijas. Kādam tā ir nepieciešama, lai motivētu sevi, rastu mērķi, būtu pašapmierinātam, bet absolūta idealizācija noved pie nāves (nebūt ne fiziskas), jo esam iztēlojušies ideālus cilvēkus, notikumus, bet ideāls pats par sevi ir statisks, tātad nemainīgs. Bet viss šajā pasaulē mainās. Ja vien neidealizējam priekšmetus vai sajūtas tieši mainīgā skaldnē, bet par to, manuprāt, cilvēki reti padomā.
Piedodiet, manas pārdomas pēdējā laikā :)
veiksmīgi! :-)
