Sveiciens tām, kas lasīs! Ir rudens, un arī mani, kā, iespējams, daudzas no jums ir pārņēmušas pārdomas... Lai gan es vienmēr pārdomāju un domāju, kas ar mani ir ne tā... Iespaidojos no šeit lasītām diskusijām par to, ka 20 ar kaut ko gados ir 1. attiecības, ka tas tiek uztverts, kā kaut kas pārdabisks. Un tad es jūtos, jā... kā no citas planētas, jo... Man tūlīt būs 25 gadi. Un jā... man ne reizi nav bijušas nopietnas attiecības. Vairums no jums noteikti padomās, ka tas nav reāli un es tiešām esmu augusi mežā vai kur citur... Bet tā nu ir sagadījies, ka svarīgāka par visu bija skola, pēc tam darbs... Un skolas laikā pazudētie "draugi" arī nogrieza visas iespējas. Ja nedzer, netusējies dažādās kompānijās, kontakti pazūd, iespējas arī... No malas, iespējams, izskatās, ka mana dzīve ir rožu dārzs, labs darbs, jauka ģimene... Bet vienmēr, vienmēr man ir pietrūkusi mīlestība... Ir sajūta, ka dzīve man aiziet gar degunu un iespējas tiek zaudētas... Nezinu... pat kāpēc rakstu, jo zinu, ka vajag savākties un dzīvot kā es vēlos, nevis būt paraugmeitene... Taču varbūt ir kādai bijis līdzīgi - padalaties ar viedokļiem, domām... Krāsainu jauno darba nedēļu!
