Stāsts par bomzenīti

21.09.2011, *Mežrozīte*
Iepriekšējā dzīvesvieta atradās blakus mazajai Maximai. Un tur kontingents bija nu tāds... apšaubāms dažkārt. Un pie mājas ir autobusa pietura, kurā regulēri sēdēja viena bomzenīte. Viņa izskatījās apmaldījusies, pamesta un nelaimīga. Gariem, netīriem matiem, visu laiku vienā kleitā, smirdīga... Bet nekad piedzērusies... Vakar gāju tajā veikalā, jo joprojām dzīvoju netālu, un - ko es redzu? Bomzenītei mati sakpoti, drēbes arī tīri ok, nesmird un nāk no veikala ar pārtikas maisu ārā :) Iepirkusies! Un vēl nopirka gailenes no večiņas pie veikala. Un no sarunas ar gaileņu pārdevēju sapratu, ka bmzenītei ir piešķirta invaliditātes grupa. Tāpēc arī viņai ir naudiņa, un viņa ir saņēmusies :) Un man nez kāpēc ir prieks, ka tā :)
 
Komentāri [4]
Kārtot pēc jaunākā / vecākā
 
+0
cik mīļi. Es vispār mīlu vecus cilvēkus. varu viņus vērot stundām. Viņos ir kaut kas TĀDS.
17.10.2011 20:40 | saite | Atbildēt
 
 
Nezināms
+0
ja tiesam prieks... bet žēl ka vispar ir tādi cilvēki kuriem jacies un jabūt bomzisiem.. žēl
22.09.2011 14:12 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Prieks par tadiem cilvekiem ,ka tu-tev ir laba sirsnina! :-)
21.09.2011 18:27 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Par ex bomzenīti prieks. :) Diemžēl vairāk ir tā saucamie profesionālkie bomži, kuriem patīk neko nedarīt, tupēt uz ielas un sapelnīt dienas laikā vairāk nekā dažas no mums strādājot algotu darbu.
21.09.2011 12:19 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits