;(;(;(

23.08.2011, stellaglmr
Labrīt/labdien, mīļā Cosmo meitene. Šoreiz es vēlos parunāt par tēmu "brīvdiena klubā" veidojot atsauci uz Mīļuka izveidoto aktuālo diskusiju. Man vienkārši sanāca dusma - smieklīgi, vai ne (?) - jo tomēr es pati esmu bijusi šādā gluži nē, bet ļoti līdzvērīgā situācijā un pat vel tālāk. Vēlējos pastāstīt Jums, kuras domā, ka pati sieviete vienmēr ir vainīga un pastāstīt pati sev, ka esmu malacis, jo ar visu tieku lieliski galā. Tātad. Pirmkārt, es nekad neeju uz Vecrīgu vai kādu citu pasākumu viena - draugi, gan vienmēr smaidot saka - miesasargi aŗī var nākt. Bet mācība man ir smaga un es tiešām pilnīgi nekad neeju pirmkārt, ar kaut kādām mistiskām draudzenēm, jo viņas visas ir tikpat neaizsargātas kā es un otrkārt, vienai man šķiet ir pilnīgs neprāts iet, jo tu esi vēl neaizsargāta, pat tad, ja izvēlies apreibinošās dziras nelietot. Varbūt, sauciet mani par paranoitiķi, taču mana pieredze rāda, ka tā ir vienīgā izeja. Tātad vienmēr ejot kaut kur ballēties ņemam līdzi - puisi, kurš gan vajadzības gadījumā var tevi panest, kurš bezizejas gadījumā var tevi fiziski aizstāvēt un kurš vienmēŗ nostājas tavā pusē un ir gatavs patēlot tavu dusmīgo puisi, ja kādam neaiziet, ka deja ir tikai deja. Un man tiešām ir paziņu lokā daudz šādu puišu. Kuri ir man tikai labi draugi un kuriem pašiem ir meitenes un kuri tālāk attiecībā uz savam meitenēm praktizē tieši šos pašus pamatnoteikumus piektdienas ballītēm. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka drīkstam piedzerties kā rukši, bet tas mūs pasargās tad, ja kaut ko iebērs glāzītē un palīdzēs nokļūt mājās tiklīdz būs viss pieņēmis pārlieku lielus apgriezienus. Kas attiecas uz pašu situāciju - arī man ir gadījies atmosties gultā kailai pie paziņas. It kā iepazināmies, mēnesi draudzējamies un tad viņš uzaicināji mani pie sevis uz bāru. Aizgāju viss bija kārtībā un no viena brīža pazūd filma. Tad rīts - aizslēgtas durvis privātmājai un puisis pats apmierināts ar situāciju un savu rīcību. Zinot, kas noticis es sevi valdīju un kļuvu draudzīga, lai iztiktu, bez liekiem ekscesiem un iespējamas turpmākas vardarbības. Pagāja laiciņš un atskanēja teksts "lūk, tavs telefons, es nezinaju, ka tu visu uztversi tik mierīgī". Vēlāk satiku vienu meieteni, bijuso klasesbiedreni, kura teica, redzējusi, kā mani bezsamaņā ieliek mašīnā tajā vakarā. Bet viņa redzieties padomāju, ka tā tam ir jābūt - nav pat klāt pienākusi. Lieki piebilst, ka vēlāk man bija morāli pārmetumi sev un lieki piebilst, ka es labu laiku nekur negāju - bet problēmu, tas neatrisina un atmiņas neizgaisina. Ar laiku sāku runāt par šo lietu kā pieredzi bagātinošu notikumu un man tiešām ir žēl meitenes, kuras var vazāties kailas pa Vecrīgas ielām un, kuras piedalās Slapjo kreklu konkursos turpat uz letes un tamlīdzīgi. Bet es pilnīgi vienmēr redzot meiteni, kurai ir kādas problēmas, vai kura knapi kājās turās, sūtu savu "miesasargu" noskaidrot situāciju. Un, kas attiecas uz policiju - tik tiešām, ja viņi paši nebrauc tev pakaļ - nav jēgas doties pie viņiem. Gadījās tā, ka darba dienas vakarā gāju cauri Audēju ielai uz Krastmalu - džinsās, džemperī un botās. Un mani piekāva - divi pajoliņi. Protams, kad es atjēdzos sapratu, ka jāzvana policijai - apzagta es nebiju, es nezinu, aks viņiem nepatika. Bet tur man pasgaidroja - veiks ekspertīzi, rakstīs iesniegumu, bet vairumā gadījumu vairāk neko arī neatklāj. Es jutos pārāk slikti, lai vēl brauktu uz Matīsa ielu un tādeļ sazvanīju draugus, kuri mani gaidīja un veiksmīgi nokļuvu mājās, velāk man konstatēja smadzeņu satricinājumu - smagus sasitumus un tamlīdzīgi. Bet ko viņiem vajadzeja un kāda bija viņu motivācija - vellns zina. Tādēļ skeptiķēm, kuram viss šis liekas paranoitiski un tām, kuras uzskata, ka meitenes pašas vainīgas - lūdzu domājiet ko Jūsu sacītais nozīmē cilvēkam, kuram kas tāds ir bijis jāpiedzīvo. Reizēm apstākļi ir cūkas un reizēm komentāri ar nosodošu piegaršu ir aizvainojoši. Bet visām pārējām es tomēr iesaku, rūpīgi izvēlēties ar ko doties izkalidēties un rūpīgi izvēlēties vietas un starp katru kokteilīti izdzert glāzi ūdens. Un vienmēr nēsāt līdzi aktīvo ogli, jo tā ir absorbējoša un prezervatīvus - ja ne pašu avāriju. Jauku dienu, mīļā Cosmo meitene. ;-)
 
Komentāri [6]
Kārtot pēc jaunākā / vecākā
 
+0
Miss-es izlasiju pat divreiz tavu komentaru , man loti patika tas teikums- vai atlaujamies but riebigakas,jo lielakotiess esam anonimas?!Tik labs teikums-teikums vieta! :-)
24.08.2011 02:30 | saite | Atbildēt
 
 
Nezināms
+0
Laikam man komentārs ticis pārprasts - bet tā ar mani mēdz gadīties :-) Teikumu par nosodīšanas vieglumu biju adresējusi atsevišķām cosmo komentētajām (bet nez vai šo kritiku viņas ir spējīgas uztvert, jo pārlieku aizņemtas ar visu lietu pārzināšanu)
Mana, kā draudzenes izvēle, stiepies" līdzi uz pieskatīšanu bija 2 reizes - pirmo reizi nodomāju, ka katram mēdz gadīties, bet otrā reize jau bija mācība tā vairs neturpināt. Taisnība vien ir par to "pliko" piedošanu, tomēr, manuprāt, šis process nepieciešams pašam sevis dēļ, lai turpinātu dzīvot. Izskatās, ka esi to paveikusi, ja jau vari pateikties par esošo pieredzi.
24.08.2011 02:18 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Lasot Tavu blogu arī man šis tas atausa atmiņā. Jā arī man uz ielas ir nepaveicies, kad kāds iereibis tipiņš man no aizmugures saškaidīja pudeli pret galvu. Pirmo nedēļu vispār bija bailes iziet uz ielas, raustījos no katras aizdomīgas skaņas. Bet ar laiku samierinājos, pieņēmu to kā faktu. Vainot vai nevainot kādu tas jāizlemj pašam. Šad un tad lietas vienkārši notiek bez racionāla pamatojuma, tā notiek un viss.
No sirds nevienai un nevienam nenovēlu iegūt tāda veida pieredzi. :)
24.08.2011 00:05 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Ak, žē - lai atbildētu uz jūsu rakstīto nāktos rakstīt jaunu blogu. :)
Piedošana ir relatīva. No plika "piedod" jau nekas nemainās - sāpes un pārdzīvojumi neizgaist. Bet laiks gan ir varonis - dziedē visas brūces un iemāca pateikt paldies. Protams, ar konkrēto personu neesmu vēlāk vairs izgājusi uz kontaktu un sākotnēji izvairījos no visa, kas varēja kaut mazliet par viņu atgādinat. Bet es iemācījos mācīties no notikušā. Es, tagad ar brīvu prātu varu teikt, ka tas mani raksturā ir darījis stiprāku, iemācījis nepalikt vienaldzīgai un būt piesardzīgākai attiecībā pret visu un visiem. Esmu daudz augusi un strādājusi pati ar sevi un esmu kļuvusi daudz mīļāka pati pret sevi. Izvēlīgāka attiecībāš ar cilvēkiem. nosodīt es paspēšu vienmēr, bet no tā jēgas nebūs nekādas. Tādēļ drosi varu teikt, ka tas man ir devis iemeslu dzīvot labāk, saprast vairāk un domāt savādāk. Kas attiecas uz grādīgās dziras lietošanu - šad tad, reizi pa reizei var, bet sevi kontrolējot. Un tā draugus stiepšana līdz ir viņu pašu izvēle. Un tas nebūt nenozīmē, ka var atļauties rīkoties vaļīgi. Tas nenozīmē neko - vienīgi to, ka ir kāds uz kuru paļauties un ir kāds kurš paļaujas uz tevi. Nekas nav viennozīmīgs. Reizem tikai apstākļi sagadās - ne gaidīti, ne aicināti. Un ta nu tas ir ar piedod nekas nemainās, cilvēks gaida rīcību - krasas izmaiņas un reālus, taustāmus, skatāmus, klausāmus, rezultātus. Galvenais ir mācīties un saprast - apzināt cēloņus un rast risniājumu. Tikai tā ir iespējams sadzīvot un nekad vairs neatkārtot. Vismaz tā es dzīvoju - visā meklējot risinājumu. :-)
23.08.2011 21:22 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Man ari radas pardomas par visu!Atcerejos sevi-tas gan bija loti sen,bet vel tagad atmina. Man pietika ar vienu reizi ,lai nekad neatkartotu to kokteilu dzersanu... (s) Es ari piederu pie tam ,kuram noteikti nevajadzeja to alkoholu asinis ,lai justos labi!Esmu bijusi ari tas pieskatitajas loma!Pilnigi piekritu,ta ir tada riebiga pozicija no vienas puses-tu nedzer un tapec tev japieskata cits cilveks ,kas iedzer par daudz!
Es izlasiju ari to diskusiju-tiesam traki,ja kads "pa kluso" vel ko ieber pie dzeriena!Es teiksu, tad labak vispar neko nedzert-padejotu un viss :-) .
Nevaretu jau ta teikt- vecos laikos ta negaja,bet tomer laikam ,tik traki nebija...visada zina! |-)
23.08.2011 21:05 | saite | Atbildēt
 
 
Nezināms
+0
Nepieciešama liels iekšējais spēks, lai tam tiktu pāri un pēcāk runātu kā par pieredzi, pēc iespējas atmetot sāpīgos pārdzīvojumus.
Mani gan moka ziņkārība, vai Tev ir izdevies piedot sev pašai un šim puisim, kas šādi spējīgs izrīkoties? Bet iespējams, šis ir pārāk personīgs jautājums...
Jāatzīst, man brīžiem ļoti neizprotami šķiet šie nosodošie komentāri un ne tikai cosmo.lv. Vai vainojama tikai vide, kurā atļaujamies būt riebīgākas, jo lielākoties esam anonīmas?
Un jā - nosodīt tomēr ir vieglāk, nekā izprast. Pati alkoholu lietoju ļoti reti un mazos daudzumus. Tādēļ ir nācies pieskatīt. Tieši tā - NĀCIES pieskatīt - jo es arī nāku izklaidēties, nevis pieskatīt pieaugušu cilvēku, kas nemāk atpūsties prātīgi. Jā, draugi ir domāti, lai palīdzētu grūtās situācijās. Bet draugi nav paredzēti tam, lai šīs grūtās situācijas apzināti radītu un noveltu uz draudzenes pleciem, kurai "mani jāpieskata". Tieši tādēļ izklaidēties eju ar puišiem vai ar tām meitenēm, kuras nepārbauda savu izturību pret alkoholu.
Ar šo es gribēju teikt, ka draugiem IR jāpieskata vienam otru, bet nevajag draugu izmantot aukles vietā, vairāk vai mazāk apzināti radot šīs situācijas.
Šis komentārs gan nav attiecināms uz Tevi vai minēto meiteni, kas iepriekš izklāstīja savu sāpi. Pārdomas radās izlasot diskusijas komentārus
23.08.2011 18:45 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits