Beidzot Esmu sagaidījusi Pavasari, bija tāda sajūta ka tas būs pārmaiņu laiks, 21.Marts 1.mā pavasara diena, attceros to vēl kā vakardienu, es piecēlos ar Pozzitīvām domām, jutos fantastiski. Man patiešām liekas ka tas bija nesenn. Bet pa šo laiku tik daudz kas ir noticis, Bet sāpīgāgais ir tas kas notiks. Mana BF pagājušajā vasārā parvācās uz citu pilsētu, Itkā 1.pussGadā nekas nemainījās, bet tagad satiekot viņu katru reizi es viņu pazīstu mazāk un mazāk, mums ir mazāk kopīgā, bieži ir tāds neveikls klusums. Vispār katra reize ir arvien sāpīgāka un sāpīgāga, jo tagat es jūtu ka mēs vairs nebūsi tādas kā bijām, abas esam ļoti maniījušās, un es jūtu kad ir laiks teikt Uzredzēšanos, jo šīs mūsu satikšanās reizes paliek Retākas, Neveiklākas, un sāpīgākās. Kāpēc mums dzīvē ir jāpieņem tādi lēmumi? Pārmaiņas ir laba lieta un es ceru ka tā būs. Bet tas arī būs tik sāpīgi, kā lai atvadās no kāda ko mīli ? Mēs varētu mēģināt palikt draudzenes, bet tas pārvēstos tādā kā pienākumā , un draudzība nav tāda. Atvadas -SĀP!
