Ar gardu tēju rokā apsēdos pie datora un tikko palasīju jūsu blogus. Visu nedēļu pie tā gribēju ķerties, bet vienmēr bija kaut kur jāskrien. Blogi ir atšķirīgi, jo arī mēs, meitenes, esam atšķirīgas – kāda raksta par savu ikdienu, kādas atklāj savas pārdomas par dzīvi, mīlestību, attiecībām, cita sūdz bēdas, cita jautā padomu. Tie “personiskie” blogi man patīk visvairāk. Man vienmēr topā bija cheeky blogs – žēl, ka viņa ir pazudusi kādu laiku. Vai kāds zina, kas ar cheeky? Bet agriežoties pie blogiem - man ir savāda sajūta, kad pati rakstu blogu vai komentēju kādas citas meitenes blogu, jo ticiet vai nē – kad studēju amerikāņu universitātē – mums par blogu rakstīšanu un blogu komentēšanu lika atzīmes! Stāstīju saviem draugiem te Latvijā, ka tā mēs studējām, bet man neviens neticēja. Tāpēc nesen uzsākot rakstīt blogu te cosmo – atcerējos par saviem studiju laikiem. Tagad gan uznāk smiekli par to visu rakstīšanu un komentēšanu, bet toreiz līdz smiekliem bija tālu – vieni drebuļi. Kā ir ar tevi? Vai viegli uzlikt uz papīra (oops.. uz monitora) savas domas? Un pateikt nepazīstamam cilvēkam, ka nepiekrīti viņa domām?
